Starp citām konkursam Zelta ābele nominētajām 19 izdevēju 44 grāmatām šogad atrodams arī Zigmunda Lapsas mākslinieciskais veikums apgādā Mansards: Annas Fomas debijas dzejas krājums Jaunā Vāgnera klusēšana, Lārsa Keplera romāns Hipnotizētājs un franču režisora Ežēna Grīna darbs Atjaunošana.
Labāko grāmatu mākslinieku godināšana notiek jau 20. reizi, un šogad uzvarētāji astoņās nominācijās tiks paziņoti konkursa Zelta ābele noslēguma ceremonijā 4. aprīlī Latvijas Mākslas akadēmijā.
Vienkārši un spēcīgi
Zigmunds Lapsa grafisko dizainu lielā mērā apguvis pašmācības ceļā. Ciešāk iepazinis izraudzītās specialitātes «virtuvi» divās dizaina studijās Amsterdamā, kā arī papildinājis prasmes kursos, ko piedāvā Central Saint Martins Mākslas un dizaina koledža Londonā.
«Pagājušā gada sākumā, kad nolēmu, ka vēlos strādāt patstāvīgi, sarakstīju uz lapas visus klientus, kas man šķiet interesanti un ar kuriem vēlētos strādāt kopā, un izsūtīju viņiem e-pastus,» Z. Lapsa skaidro Dienai, kā viņa pašreizējo kultūras jomas klientu lokā (novatoriskas mūzikas festivāls Skaņu mežs, Laikmetīgās mākslas centrs, Latvijas modes dizaineru veikals Paviljons u. c.) nonācis arī apgāds Mansards.
«Vienmēr cenšos grāmatas izlasīt, pirms ķeros klāt noformējumam, un tādā ziņā man prieks, ka strādāju ar Mansarda izdevniecību, jo līdz šim nav nācies lasīt sliktas grāmatas,» apgalvo dizainers. Bez Zelta ābelē nominētajiem darbiem viņš veidojis noformējumu arī Arvja Vigula otrajam dzejas krājumam 5:00, Kārļa Vērdiņa dzejas apkopojumam Mēs, igauņu autora Jāna Kaplinska romānam Tā pati upe un Velgas Kriles dzejoļu krājumam Kā mirdzošas būtnes.
Z. Lapsa, lasot grāmatu, ikreiz pasvītro atsevišķus teksta fragmentus, kas šķiet zīmīgi un varētu palīdzēt idejas izstrādei. «Vēl noteikti piešķiru nozīmi grāmatas nosaukumam, lai attiecība starp nosaukumu un noformējumu būtu gana interesanta un vairāk papildinoša nekā atkārtojoša,» viņš skaidro savu pieeju.
Zelta ābelei nominētais jaunās dzejnieces Annas Fomas debijas krājums Jaunā Vāgnera klusēšana ir tapis Mansarda latviešu dzejas sērijas ietvaros, un tās noformējumu raksturo vienkāršas formas, kas ir gana abstraktas, lai būtu vieta iztēlei vai motīvs «nolasītos» pakāpeniski un prasītu iedziļināšanos attēlā. «Pieļauju, ka reizēm vāka noformējums iegūst lielāku jēgu, kad izlasīta grāmata,» stāsta dizainers.
Savukārt E. Grīna romāna Atjaunošana vāka dizainā Z. Lapsa izmantojis citu principu - ar nosaukuma burtu palīdzību veidojis attēlu, tādējādi pašiem burtiem kļūstot par ilustrāciju. «Keplera (Zviedrijā dzīvojoša rakstnieku pāra pseidonīms - L. K.) Hipnotizētāja gadījumā ideja bija izmantot klasiskas krimiķa krāsas sarkanu, melnu un baltu un attēlu veidot vienkāršu un spēcīgu,» viņš saka.
Matemātika 5. klasei
Latvijā ļoti spēcīgi sevi piesaka bērnu grāmatu mākslinieki, un Z. Lapsa teic, ka arī viņš labprāt izmēģinātu spēkus šajā lauciņā. Viena no lietām, ko viņš vienmēr vēlējies izdarīt, ir noformēt vākus mācību grāmatai: «Piemēram, 5. klases matemātikas grāmatai -tas būtu varen interesanti.»
No pašu grafikas dizaineru mutes ir dzirdēts, ka sabiedrība īsti neprot novērtēt šo profesiju - neapzinās, ka teju visu, kas skatāms apkārt, kāds ir dizainējis un ka tā nav tikai tāda plakāteļu māksla par lētu naudu. Z. Lapsa tomēr pauž viedokli, ka šī attieksme mainās gana ātri un grafikas dizaina profesija iegūst cienījamas profesijas tēlu. «Jāatzīst, ka ne vienmēr ir viegli paskaidrot, tieši ar ko es nodarbojos, jo šis termins ir gana plašs un ne īpaši pašizskaidrojošs,» viņš piebilst. «Pasakot «grafikas dizains», cilvēks var iedomāties par ļoti daudzām lietām, tādēļ, ja man jautā, ar ko nodarbojos, saku vienkārši, ka zīmēju grāmatu vākus vai taisu plakātus.»
Izstāde