«Pašvaldībās ar augstu krievu valodā runājošo koncentrāciju jāļauj runāt krieviski,» paudis Rēzeknes pilsētas mērs Aleksandrs Bartaševičs (SC), kurš uzskata, ka jālikvidē Valsts valodas inspekcija, jo ar sodīšanu nekas netiek līdzēts. Rēzeknes pilsētā par oficiālas valodas statusa piešķiršanu krievu valodai nobalsoja aptuveni 60% balsstiesīgo.
«Par» balsu bija vairāk arī Daugavpilī (85%) un vēl piecos Latgales novados, vispārliecinošāk - Zilupē, kur pret balsoja tikai desmitā daļa. «Tā tam bija jābūt,» rezultātus komentēja Zilupes mērs Oļegs Agafonovs (SC), uzskatot, ka tajos Latvijas novados, kuros dominē krievvalodīgie, piemēram, Daugavpilī, Zilupē, jāļauj iedzīvotājiem iesniegumus pašvaldībām rakstīt krievu valodā.
Tomēr ne Daugavpils novadā, ne arī, piemēram, Ludzā, kur pašvaldības vadībā nav Saskaņas centra pārstāvju, neuzskata, ka būtu ievērojami jāmaina pastāvošā valodu kārtība. Ludzas novada domes priekšsēdētāja Alīna Gendele norādīja, ka rezultāti nepārsteidz. Tiesa, pēc viņas teiktā, daļa cilvēku ar balsojumu izrādījuši protestu pret valsts varu, jo ikdiena Latgalē esot grūta. Daugavpils novada domes priekšsēdētāja Janīna Jalinska savukārt norādīja - lai iedzīvotāji izjustu cieņu pret valodu, tā jāmāca jau no bērnudārza, kā arī vairāk būtu jāorganizē latviešu valodas kursi, turklāt pašiem latviešiem ar krieviski runājošajiem būtu jākontaktējas latviski.
Vienotības Saeimas deputāte Janīna Kursīte-Pakule pauž, ka referendums kā spogulī parādīja: «Ja mēs gribam, lai Latgale būtu pilntiesīga Latvijas daļa, tur ir nopietni un mērķtiecīgi jāveido latviskā telpa.» Viņasprāt, pateicoties katoļu un luterāņu baznīcas aicinājumam balsot pret, rezultāti vēl ir samērā iepriecinoši, jo Latgale pēdējos gados ir atrauta no Latvijas informatīvās telpas.