Kāpostiņus nestāda
Daina strādā sadzīves tehnikas veikalā Varakļānos, vīrs nodarbojas ar kokapstrādi. Uz toreizējā kolhoza māju Jaunsaimniekos viņi atnāca tad, kad abas meitas bija pavisam maziņas. Tad arī sākuši veidot dārzu blakus mājai esošajās sešās simtdaļās, kur vēl rēgojušies iepriekšējo saimnieku atstātie panīkušie koki. «Sākām ar to, ka izcirtām vecos kokus, lai stādītu jaunus.»
«Sākumā likās, ka platība te ir par mazu, lai varētu izvērsties, tagad jau liekas, varētu būt vēl mazāka, jo bērni izauguši, bet kādam ir jāravē, jāpļauj,» saka Daina.
Nekāda trimmera toreiz nav bijis. Lai nopļautu mauriņu, vīrs izgudrojis pļaujamo, uzrīkojot to uz veļas mašīnas motora.
«Pamazām visu ko stādījām, augļu kokus, krūmus. Šis dārzs ir tik daudz reižu pārveidots, jūs pat nevarat iedomāties. Sastādām, kaut kas nepatīk, rokam ārā, darām no jauna. Dzīvžogs ir rauts ārā, rožu stādījumi. Siltumnīca tika pārnesta pirms trim gadiem, tas man bija liels sasniegums, kad aizvācām no pagalma puses, jo te ne pēc kā neizskatījās.»
Kur ģimenei pulcēties
Mājas pagalmā pārsteidz plašā nojumtā terase, kas uzbūvēta uz vecā siena šķūņa pamatiem. Te var iekurināt kamīnu, omulīgi pasēdēt pie galda un pat izdejoties. Terases ideju pasviedusi arhitekte Gundega Lināre. «Toreiz mēs piedalījāmies konkursā par sakoptāko sētu. Lināre ierauga to šķūni, kas tāds vecs un apaudzis ar vīnstīgām, un saka - vai tad jums to šķūni vajag? No šī jautājuma arī radās dzirkstelīte, ka te ir kaut kas jāveido.» Tāda pulcēšanās vieta Latkovsku ģimenei esot ļoti svarīga. Kad vēl nebija terases, sēdējuši niecīgā lapenītē baseina malā. Nelielais baseins izrakts, lai būtu kur plunčāties bērniem, jo tuvumā nav ne upes, ne ezera. Līdzās skujeņiem dobēs spilgtus akcentus veido dārzam pavisam neraksturīgas puķes - ģerānijas, begonijas un leduspuķītes. Daina gan stāsta, ka viņai ilgi licies - šīs puķes vairāk piemērotas kapiem, taču tagad aizspriedumi pārvarēti. Krāšņos stādījumos sakārtotas vasaras vidus skaistules lilijas, dažādu šķirņu un krāsu dienziedes, margrietas, flokši.
«Lilijas man ir ļoti mīļas. Tās dabūju no Gruduļu Māras Murmastienes pusē, viņai ir vesela kolekcija. Iestādīju novembra sākumā, zeme jau daļēji bija sasalusi, bet ieauga, un viss kārtībā.»
Dārzu slimība
Savs stāsts Dainai ir par katru puķi, dažai viņa pat nezina nosaukumu, taču atceras, kas to dāvinājis vai kur pirkta. Čužas jeb klinšu rozītes stādu no ekskursijas Lēdurgas dendroloģiskajā parkā atvedusi meita.
Daina atceras: «Man bija tāds gandarījums, cik nu tur to santīmiņu iedevu līdzi, bet viņa nopērk mammai puķi. Bērni dažkārt šķendējušies, ka es tikai augus pērku, tirgū cenšas pavilkt garām puķu stendiem. Taču tā ir dārzkopju slimība, kad nerēķina, cik maksā, ja ļoti gribas tieši to augu savā dārzā.»
Daina bijusi daudzos Latvijas dārzos un sapratusi, ka Latgalē dārzos ir vairāk ziedošo puķu, it sevišķi ap Annas dienu, kad ir pats košākais puķu laiks.