Pa Rubika ceļu ir vienlaikus vērojums un rēbuss - mīkla, ko minēt, mēģinot izlobīt tās perfektajās kadra kompozīcijās un virtuozajā montāžas ritmā ieslēgto jēgu. Latvijas šābrīža realitāte, kas satilpusi uz viena veloceliņa, - tas ir viens no iespējamajiem šīs filmas izlasīšanas kodiem. Šis veloceliņš ir arī kā sava veida simbols tai nekoordinētajai kustībai, kas raksturo dažādu problēmu (korupcija, varas cinisms) un ekonomiskās krīzes skarto Eiropas Savienības provinces valsti Latviju. Pakalniņa ir režisore, kurai nepatīk paskaidrot ar vārdiem, formulējot savu darbu vēstījumu, viņas šābrīža Latvijas portretējums vienlaikus ir gan detaļās precīzs, gan jēgā vispārinošs. Vai režisores vēstījums būs saprotams Venēcijā, redzēsim pēc 10 dienām festivāla finālā.
Latvieši Venēcijā
Latviešu kinorežisores Lailas Pakalniņas darbi Venēcijā ir rādīti vairākkārt - 2003. gadā Venēcijas kinofestivālā piedalījās spēlfilma Pitons, 2001. gada Venēcijas mākslas biennālē Latvijas ekspozīcijas ietvaros demonstrēja Pakalniņas īsfilmu Papa Gena. Šogad Venēcijas kinofestivāls ir akceptējis režisores dokumentālo filmu Pa Rubika ceļu (30 min), filmu gandrīz bez teksta, arī bez akcentētiem varoņiem.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.