Tas sadārdzinās gāzes un siltuma cenu lietotājam. Latvija ar akcīzes nodokli dabasgāzei ir izdomājusi aplikt ne tikai siltuma, bet arī elektrības ražošanu, ko gandrīz nekur Eiropā nedara. Muļķīgākais šajā pasākumā ir tas, ka šis akcīzes nodoklis var padarīt nekonkurētspējīgus mūsu lielākos elektroenerģijas ražotājus, proti, Latvenergo termoelektrocentrāles, kas, strādājot kondensācijas režīmā, var nespēt konkurēt ar to pašu igauņu Enefit. Rezultātā viss, ko būsim panākuši - Latvijas uzņēmuma Latvenergo vietā pelnīs igauņu vai Krievijas ražotāji. Mēs zaudēsim nodokļu ieņēmumus, jo kritīsies gāzes apgrozījums un pašu elektrības ražošanas apjomi. Pēc mūsu aprēķiniem, šeit fiskālais efekts no akcīzes nodokļa dabasgāzei sanāk nevis pozitīvs, bet gan negatīvs. Uzliekot nodokli dabasgāzei, elektrības ražošanai, valsts budžets var zaudēt vairāk nekā 2,5 miljonus latu. Plus dārgāka gāze un siltums mums visiem. Kur ir loģika?
Vai notiek valdības diskusija ar sabiedrisko pakalpojumu regulatoru, pirms pieņem lēmumus palielināt nodokļus regulējamām precēm, piemēram, gāzei?
Faktiski nenotiek, bet mēs paužam savu viedokli. SPRK pauda savu viedokli, ka akcīzes nodokļa izmaiņas ir nepareizs un nevajadzīgs solis. Šoreiz valdība nevarēs aizbildināties pat ar Eiropas prasībām, jo ES prasības paredz, ka akcīzes nodoklis ir jāievieš tikai no 2014. gada. Turklāt krietni mazākā apmērā un ar nodokli apliekamajā bāzē var neiekļaut elektrības ražošanu. Paši politiķi atzīst, ka akcīzes nodokļa uzlikšana gāzei ir fiskāls solis.
Fiskāls solis ar negatīvu rezultātu?
Attiecībā uz siltumu akcīze, sadārdzinot rēķinus iedzīvotājiem, dos papildu ienākumus budžetā, elektrībai - tikai ja valdībai ļoti palīdzēs Dievs, bet mūsu aprēķini, kā jau minēju, ir negatīvi...
Regulators ir institūcija, kurai jāizstāv sabiedrības intereses. Attiecībā uz elektrību regulators jau noplātīja rokas, mēs tur neko nevaram izdarīt. Ko īsti jūs varat izdarīt, vai jūs vērtējat ekonomisko pamatojumu valdības cenu celšanām?
Mēs vērtējam tarifus savas kompetences ietvaros. Un tur mēs cīnāmies nikni. Runājot par politiskiem soļiem, šeit regulatoram nav kompetences. Mēs varam tikai paust savu viedokli. Elektrības tarifs veidojas no trim galvenajām komponentēm: tīkla tarifs, obligātā iepirkuma komponente, ko nosaka valdības pieņemtie noteikumi, un elektronerģijas tirgus cena, ko nosaka tirgus. Mums jāpārbauda, vai tie ir pareizi saskaitīti.
Ja pieņem administratīvu lēmumu, ka valsts turpmāk iepirks elektrību par daudz dārgāku cenu obligātā iepirkuma veidā, tad mūsu valstī tas tiek saukts par ekonomisko pamatojumu?
Ja valsts ir pieņēmusi lēmumu, ka iepirks preci no komersantiem par tādu un tādu cenu un tas ir tiesisks lēmums, pieņemts saskaņā ar Latvijas likumiem, tad regulatoram šādas izmaksas ir jāuzskata par pamatotām. Nevaram neievērot valdības lēmumus un likumus. Elektrības tīkla tarifa apstiprināšana ilga apmēram gadu, un spējām to samazināt par vairākiem miljoniem. Bet par valsts nodokļiem regulators lemt nevar. Teicām, ka uzlikt nodokli krīzes laikā energoresursiem ir nepareizi, tas nekādā ziņā neveicina ne patēriņu, ne tautsaimniecības izaugsmi. Tālāk tas ir atkarīgs no politikas veidotājiem, kā viņi to saprot.
Kā prognozējat elektrības cenas pieaugumu patērētājam tuvāko piecu gadu perspektīvā?
Tas ir atkarīgs no tā, kādu valsts izvēlēsies un īstenos enerģētikas politiku. Varam piedzīvot tādu pašu tarifu skrējienu, kā jau piedzīvojām, ja tiks plānoti nepārdomāti atbalsta pasākumi atsevišķiem energoresursiem un infrastruktūras projektiem enerģētikā, kas diemžēl tiek paredzēts. Piemēram, milzīgie vēja parki jūrā. Paredzētais atbalsts atjaunojamajiem energoresursiem (AER) ir nesamērojams ar Latvijas ekonomiskajām iespējām. Ja elektrības cena tirgū ir ap 30 latiem par megavatstundu, tad par AER elektrību mēs maksājam vidēji ap 120 latiem.
Tiek liktas cerības uz sašķidrinātās gāzes termināli (SGT), domājot, ka tas samazinās gāzes cenu. Vai mēs kādreiz varētu iepirkt lētāku gāzi?
Kamēr nav redzēti aprēķini, tas nav nekas vairāk kā populistiskas spekulācijas. Man kā ekspertam nav saprotams, kā šis projekts var padarīt lētāku gāzi Latvijas patērētājam. Drīzāk redzu pretējo. Jo jāsedz jau būs arī SGT infrastruktūras izmaksas, un tās ir samērojamas ar visas Latvijas gāzes infrastruktūras izmaksām. Pēc būtības mums būs jāuztur vēl viena izmaksās līdzīga gāzes sistēma.
Motivācija ir enerģētiskā neatkarība.
Ironiski, bet terminālis var būt ekonomiski izdevīgs tikai tad, ja to būvē visam Baltijas tirgum un atrod sadarbības mehānismu ar Gazprom, bet te ir apburtais loks, jo mēs jau SGT gribam būvēt, lai izmantotu to kā sviru pret Gazprom. Ja nespējam vienoties ne ar Gazprom, ne savā starpā, bet par visu varu vēlamies SGT, tad, iespējams, jāizvēlas būtu termināļkuģa risinājums, un, kamēr mums pašiem tas nav vajadzīgs, lai brauc un atpelna sevi uz citu rēķina. Iespējams, vēl labāk, lai to termināli ceļ lietuvieši, un mēs tad, kad vajadzēs, ja vispār to mums kādreiz vajadzēs, nopirksim gāzi no viņiem, paši par šo iespēju neiztērējot ne santīma. Bet uz SGT ietaupītos simtus miljonus labāk ieguldām savas tautsaimniecības attīstībā tādās jomās, kurās tie dod reālu labumu Latvijas ekonomikai.