Analizējot datus, UNESCO Statistikas institūts secina, ka ļoti liels skaits sieviešu pēc izglītības iegūšanas karjeru neturpina, priekšroku dodot rūpēm par ģimeni. Pat Zviedrijā, kur bakalaura studiju programmās ir sieviešu pārsvars (60%), to skaits turpmākās izglītības ieguvē būtiski sarūk, un tikai 49% studē doktorantūrā, bet tikai 36% turpina karjeru zinātnē. Latvijā ir līdzīgi - bakalaura studiju programmās sieviešu īpatsvars ir 61%, doktorantūrā tas samazinās līdz 58%, bet karjeru zinātnē turpina vienīgi 51%.
Pētnieki norāda arī vēl uz kādu tendenci - sievietes zinātnieces pārsvarā darbojas akadēmiskajās un publiskajās institūcijās, kamēr vīrieši dominē privātajā sektorā, kas piedāvā augstāku atalgojumu un plašākas izaugsmes iespējas. Tā tas ir arī Latvijā.
Pievērst vairāk sieviešu zinātnei var meiteņu motivēšana jau agrīnā vecumā pievērsties matemātikas studijām un zinātnei, jo statistika rāda, ka ikvienā reģionā sievietes ir mazākumā gan zinātnē, gan tehnoloģiju jomā, uzsver UNESCO.