Līdz šim izskanējušās ziņas starptautiskajā presē, ka atsevišķi Baltkrievijas uzņēmumi izmanto dažādus paņēmienus, lai Krievijā ievestu aizliegtos rietumvalstu ražojumus, viņš nekomentē. Tomēr, runājot par tranzīta nozari, transporta ministrs Anatolijs Sivaks saka, ka «mūsu eksports, bez šaubām, ir pieaudzis».
Baltkrievijas starptautiskie pārvadātāji sāk vairāk koncentrēties uz trešajām valstīm, vairs tik lielu uzsvaru neliek uz importa kravu pārvadājumiem. Kaut gan viņš atkārtoti uzsver, ka konflikts Ukrainā ir «radījis zināmas grūtības mūsu abu valstu transporta kompānijām», konkrētus skaitļus viņš atturas nosaukt. «Es neesmu veicis aprēķinus. Pieļauju, ka ir speciālisti, kas to darījuši. Tā ir situācija, kas maz atkarīga no Baltkrievijas un Latvijas. Mums vienkārši ir ātri jāreaģē uz to,» viņš norāda.
Izmanto arī mūsējie
Reaģējuši ir arī Latvijas loģistikas un transporta nozares pārstāvji, kas satiksmes ministra Anrija Matīsa (Vienotība) pavadībā devās uz Minskā organizēto apaļā galda diskusiju, kur abu valstu transporta nozares ietekmīgākās personas apsprieda ne tikai sadarbības iespējas, bet parakstīja arī sadarbības memorandus. Liela juridiska spēka tiem nav, tomēr A. Matīss norāda, ka memorandi vēl vairāk padziļinās sadarbību un būs svarīgi, lai palielinātu tranzīta potenciālu.
«Šis apaļais galds galvenokārt tika organizēts tāpēc, lai palīdzētu mūsu uzņēmējiem atrast jaunus tirgus. Iezīmējām ļoti daudz sadarbības virzienu. Ceru, ka pēc tam tiks identificēti konkrēti kontrakti, sadarbības iespējas un savstarpējās investīcijas,» stāsta A. Matīss, piebilstot, ka memorandi parakstīti par sadarbību asociāciju līmenī.
Vienu no memorandiem parakstīja arī Latvijas Loģistikas asociācijas izpilddirektors Kaspars Briškens. Viņš Dienai izceļ, ka Baltkrievija ir viens no lielākajiem partneriem dažāda veida tranzītplūsmās, kas Latvijas ostās nokļūst no Krievijas caur Baltkrieviju. «Tie ir dažāda veida autobūves ražotāji, kuru kravas tiek nogādātas kontreileros. Tāpat mēs runājam arī par negabarītu kravām, kas ir ļoti interesantas mūsu ostām un mūsu loģistikas kompānijām, kuru apstrādes pamatpriekšnosacījums ir atbilstoša infrastruktūra un atbilstošs dzelzceļa ritošais sastāvs un termināļi. Tas ir mājasdarbs, pie kā mums būtu jāstrādā, lai sekmīgi piesaistītu relatīvi augstas pievienotās vērtības kravas no Baltkrievijas industrijas,» skaidro K. Briškens.
Lietuva izkonkurē
Iespējams, tieši memorandi kaut nedaudz spēs saglabāt irstošo sadarbību. Uz to norāda arī ministrs Anrijs Matīss: «Nepatīkamais šajā visā, ka 2013. gadā pašu Baltkrievijas preču eksports caur Latviju ir samazinājies divas reizes - no 24% līdz 12%. Te ir jautājums - kāpēc? Tas nozīmē, ka svarīgi ir veidot kopuzņēmumus, jo baltkrievi ļoti daudz eksportē caur Klaipēdas ostu. Tāpēc mums ir svarīgi, piemēram, Rīgas ostā veidot kopīgus uzņēmumus, lai baltkrievi savas preces, piemēram, kālijsāli un naftas produktus, izmantotu Latvijas transporta koridorā. Tās ir galvenās preču grupas, kas ir aizgājušas uz Klaipēdu.» Klaipēda ģeogrāfiski atrodas tuvāk. Tomēr ne tikai simt vai divsimt kilometru atšķirība mūs padara nekonkurētspējīgākus. Arī ministrs neslēpj, ka iespējamais iemesls eksporta lejupslīdei ir tas, ka «Klaipēdas ostas pārstāvji bija pretimnākošāki un atvērtāki baltkrievu investīcijām». To gan Dienai izvairīgi komentēja Baltkrievijas transporta ministrs Anatolijs Sivaks, norādot, ka nebūtu loģiski salīdzināt abu valstu piedāvātos apstākļus.
Pieslēdz elektrību
Latvijas dzelzceļa vadītājs Uģis Magonis Baltkrieviju sauc par nozīmīgu partneri, jo vairāk nekā puse kravu nākot tieši caur to. «Šeit liela nozīme ir mūsu ostu darbībai, jo ostas ir tās, kas rada apstākļus konkrētām kravām. Mēs esam tie, kam jārada pēc iespējas lētāka infrastruktūra,» norāda U. Magonis.
Lielas cerības tiek liktas uz dzelzceļa tīkla elektrifikāciju jeb modernizāciju. Tieši tas varētu radīt saistošākus apstākļus mūsu Baltkrievijas partneriem. Kā norāda A. Matīss, tad ES fondu līdzekļi elektrifikācijai ir piešķirti. Patlaban tiek veidots skiču projekts, tehniskā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums. Būvniecības konkurss varētu tikt izsludināts nākamgad. Paredzēts, ka 2020. gadā dzelzceļa tīkls jau būs modernizēts.
Šajā procesā liela nozīme ir arī Baltkrievijai, jo elektrifikāciju paredzēts sinhronizēt. «Ja mēs elektrificējam savu dzelzceļu līdz Daugavpilij, kas ir robežstacija, tad tas jādara arī viņiem no Indras-Bigosovas robežpunkta,» stāsta A. Matīss, piebilstot, ka elektriskā vilce ir par 20% lētāka. Ministrs pārliecināts, ka šis būs liels solis konkurētspējas veicināšanā, tajā skaitā konkurencē ar Lietuvu, kur šobrīd esam zaudētāji.
Elektrifikācijas nozīmi izceļ arī Baltkrievijas Dzelzceļa šefs Vladimirs Morozovs. Patlaban arī Baltkrievijas puse strādā pakāpeniski posmos, lai elektrificētu dzelzceļa posmu Daugavpils-Polocka. «Mums ir izveidota darba grupa, kuras uzdevums ir panākt, lai ātrums, kādā dzelzceļš nodrošina preču plūsmu, kļūtu konkurētspējīgāks. 655 km mūsu vilciens veic 12 stundās, dienaskārtības jautājumā ir, kā šo laiku saīsināt,» viņš stāsta. Jāteic gan, ka tik raiti, kā cerēts, vis nesokas. Darba grupa tika radīta maijā. Tad Dzelzceļa pārstāvji solīja trīs mēnešu laikā izstrādāt plānu, kur skrupulozi periodos tiks izdalīts nepieciešamais finansējums un laiks konkrētiem sliežu posmiem. Pagaidām plāns vēl nav gatavs.
Latvijai ir nedaudz konkrētākas aplēses. Nepieciešami 550 miljoni eiro. Tās ir kopējās investīcijas, no kurām lielāko daļu paredzēts segt no ES finansējuma. Tomēr šeit nav iekļauti līdzekļi, kas nepieciešami ritošā sastāva nodrošināšanai.