Kā Latvija tapa par tirgus ekonomiku, kā sakārtojās un iestājās Eiropas Savienībā, kā pārkarsa un nonāca līdz krīzei - šiem jautājumiem bija veltīta lielākā daļa no pirmdienas konferences. Savukārt tās pēdējā daļā tika apspriesti scenāriji Latvijas ekonomikas tālākajai attīstībai līdz 2015.gadam.
Optimistiskāko skatījumu uz Latvijas ekonomikas attīstību turpmākajos sešos gados pārstāvēja DnB Nord bankas ekonomists Pēteris Strautiņš. Viņaprāt, jau 2010. gadā eksports piedzīvos 10% pieaugumu, jo celsies koksnes un metāla cenas. Tas notiks tāpēc, ka šīs cenas ir saistītas ar straujāk augošo pasaules, nevis tikai samērā lēnīgo Eiropas ekonomiku. Viņaprāt, izmaksu samazināšanās rezultātā arvien vairāk uzņēmumu sāks apsvērt savu ražotņu pārcelšanu uz Latviju. Piemēram, kompānija Coca-Cola HBC paziņojusi par nodomu iegādāties zemi rūpnīcai Ropažos.
Eksports turpmāk būs arī tas, kas noteiks algu pieauguma tempu un privātā patēriņa atjaunošanos Latvijā, norāda Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks. Taču patēriņš turpmāk augs lēni, jo mājsaimniecībām būs jātiek galā ar jau uzkrātajiem parādiem un jāveido jauni uzkrājumi. Turklāt, uzņēmumiem kļūstot efektīvākiem, ekonomikas aktivitāte nenesīs strauju darbvietu skaita pieaugumu (mazāks darbinieku skaits spēs padarīt vairāk). Savukārt valsts parāds būs ievērojami pieaudzis, un, lai to atdotu, mazākam strādājošo skaitam būs vairāk jāmaksā nodokļos, pašiem vairāk jāmaksā par izglītību un veselības aprūpi. Tādēļ ir risks, ka Latvija pēc dažiem pēckrīzes izaugsmes gadiem nonāks stagnācijas periodā.
Par riskiem, kas saistīti ar eksporta uzskatīšanu par vienīgo Latvijas ekonomikas attīstības virzītājspēku, brīdina arī Latvijas krājbankas analītiķe Olga Ertuganova. Viņa atzīst - pēc augšupejas pasaules ekonomika var pieredzēt vēl vienu krīzi, tāpēc labāk ir orientēties uz stratēģiju, kas vienlīdz balstās gan uz eksportu, gan uz vietējo patēriņu. Tomēr patlaban Ekonomikas ministrijas vidējā termiņa attīstības plāns paredz izaugsmi nodrošināt tieši ar eksportu, bet patēriņu min kā vienu no pašreizējās krīzes izpausmēm.
Citi runātāji konferencē lielu uzmanību pievērsa krīzes vaininieku meklēšanai. Visbiežāk par vainīgajām atzītas bankas un to uzraugi, kuru kritizēšanai īpaši pievērsās Tautas partijas (TP) dibinātājs Andris Šķēle un ar TP saistītais ekonomists Edmunds Krastiņš. Nekustamo īpašumu kompānijas Latio vadītājs Edgars Šīns uzsvēra, ka vaina jāuzņemas arī ekonomistiem, kas konsultēja valdību iepriekšējos gados un laikus nebrīdināja par briesmām.