Finanšu ministrija (FM) gan norāda - par labu runā gan stingri ievērotā fiskālā disciplīna, gan ES fondu apguves rādītāji, kas ir virs ES vidējā. Esošajā finanšu periodā, kas ilgs līdz 2013. gada beigām, Latvija no ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda pieejamā finansējuma, kas kopā ir 3,18 miljardi latu, ekonomikā ieguldījusi ap 36%, projekti apstiprināti 87% apmērā, taču I. Šteinbuka norāda - ir atsevišķas jomas, kur nauda tiek piesaistīta ļoti lēni, kas nevieš lielu optimismu.
Lai arī daļa no fondiem ir ieguldīti kvalitatīvi, ir saskatāmi vairāki trūkumi - neskaidri stratēģiskie mērķi, kā arī fondu nauda ieguldīta tur, kur to vieglāk apgūt, nevis analizējot ietekmi uz ekonomiku, saka I. Šteinbuka. Uzņēmējdarbībā finansējums tiekot apgūts ļoti lēni - vien apmēram 10% no paredzētajiem līdzekļiem sasniedz uzņēmēju, viss pārējais paliekot bankās un citos finanšu instrumentos. Savukārt inovāciju jomā struktūrfondu līdzekļus Latvija apgūst visgausāk visā ES, bieži vien saņemtais finansējums tiekot izmantots nevis inovatīvu produktu radīšanai, bet gan jaunu produktu un tehnoloģiju iegādei, apgalvo EK pārstāve. Esošo situāciju I. Šteinbuka skaidro ar nacionālā attīstības plāna trūkumu un neefektīvu menedžmentu.
FM apkopotie dati iezīmē savādāku ainu - līdz 2011. gada nogalei no uzņēmējdarbībai pieejamiem 347,7 miljoniem latu finansējuma saņēmējiem izmaksāta aptuveni puse, savukārt inovāciju atbalstam izmaksāti 55,7 miljoni latu jeb 34% no pieejamā ES fondu finansējuma. FM pārstāve Agnese Beļkeviča norāda, ka ir darīts viss, lai atvieglotu procesu, kādā mazie un vidējie uzņēmēji var saņemt atbalstu, lielākās problēmas rada projekta iesniedzēja spējas sagatavot kvalitatīvus projektu iesniegumus - ja visas atskaites iesniegtas korekti, gala maksājumu uzņēmējs var saņemt jau mēneša laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu iesniegšanas.
Latvija jau iepriekš paudusi, ka EK priekšlikums noteikt katrai dalībvalstij Kohēzijas politikas griestus 2,5% apjomā no iekšzemes kopprodukta ir nepieņemams, atgādina FM - tā vietā ES dalībvalstīm būtu jāatskaitās par sasniegtajiem rezultātiem, nevis izlietoto naudas apjomu, turklāt katram ES reģionam atbalsts būtu koncentrēts uz ierobežotu skaitu jomu.