Neatkarīgi no notikumiem Ukrainā šogad Latvijas situāciju ietekmē tas, ka mums patlaban - līdz rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām - ir «pagaidu valdība», kura tikai «izdzīvo» līdz vēlēšanām un neturpina nepieciešamās reformas. Latvijas konverģence ar bagātajām Eiropas valstīm bez uzlabojumiem izglītības, tieslietu un citās sfērās nav iespējama. Diemžēl patlaban mēs zaudējam laiku.
Kas attiecas uz Ukrainas notikumiem un sankcijām, kopumā uz Latvijas ekonomiku - nerunājot par dažiem uzņēmumiem - situācija vēl neatstāj jūtamu iespaidu. ASV un Eiropas Savienības (ES) sankcijas izpaužas galvenokārt Krievijas elites pārstāvju ceļošanas ierobežošanā un finanšu plūsmas ierobežošanā. Vismaz pašlaik valstis nav nonākušas pie visaptverošām tirdzniecības sankcijām. Tomēr nevar noliegt, ka Ukrainas notikumi varētu būt ar tālejošām un ilglaicīgām sekām.
Es ar to domāju, ka gan tiešā, gan pārnestā nozīmē robeža starp Krieviju un Rietumu pasauli jeb ES pēc Krimas un Ukrainas notikumiem iezīmējas daudz skaidrāk. Krievija Rietumu pasaulē vairs netiek uztverta kā potenciāls sabiedrotais. Lai arī Krievija joprojām tiek uztverta kā sadarbības partnere, tomēr pretdarbība un viedokļu atšķirības iezīmējas daudz asāk nekā līdz Ukrainas konfliktam. Tā kā Latvija Krievijas un Rietumu robežai atrodas ļoti tuvu - atkal jāsaka, gan tiešā, gan pārnestā nozīmē -, paliekošas sekas izjutīsim. Jāgatavojas, piemēram, tam, ka investori savai darbībai Latvijā pieprasīs zināmu riska prēmiju, kas līdz šim nav tikusi prasīta.
Tātad Ukrainas notikumu dēļ Latvija varētu arī zaudēt iespējamās investīcijas?
Domāju, ka jā. Protams, šobrīd jāuzmanās ar ļoti tālejošiem secinājumiem, bet politiskās nestabilitātes periodā investoru interese vienmēr samazinās, attieksme kļūst nogaidoša, jo investori grib redzēt, kā situācija attīstīsies, un nevēlas riskēt.
Bieži izskan viedoklis, ka bankām jābūt ļoti modrām situācijā, kad nauda «bēg» no kāda reģiona. Kuri, jūsuprāt, ir būtiskākie riski, no kuriem jāuzmanās Latvijā strādājošajām bankām?
Kapitāla aizplūšana no Krievijas jau ir sākusies, pēc Krievijas datiem, šī gada pirmajā ceturksnī no Krievijas aizplūduši vairāk nekā 70 miljardu eiro, un jūtams naudas «bēgšanas» paātrinājums bijis tieši pēdējā laikā, kad saasinājās situācija Ukrainā. Latvijas banku sektora specifika ir ļoti attīstīta nerezidentu apkalpošana, un it īpaši tām bankām, kas nodarbojas ar nerezidentu naudas plūsmu apkalpošanu, jābūt modrām.
Saistībā ar naudas «bēgšanu» uz Latviju var modelēt gan negatīvu, gan pozitīvu scenāriju. Negatīvais saistās ar riskiem. Daļai Krievijas uzņēmēju var būt vēlme daļu sava kapitāla izvest ārpus Krievijas, kur ir politiskā neskaidrība, un tas varētu būt iemesls tam, ka Latvijas bankām, kuras apkalpo nerezidentu biznesu, varētu būt noguldījumu pieaugums. Šajā situācijā nedrīkst pieļaut, ka caur Latvijā esošajām bankām tiktu aizplūdināta to cilvēku nauda, pret kuriem ES un pārējā Rietumu pasaule vērsusi savas sankcijas, jo, ja tā notiks, tas būtu ļoti būtisks risks Latvijas banku sektora reputācijai un pat Latvijas kā valsts reputācijai. Pozitīvais aspekts saistīts ar to, ka - ja no Krievijas kapitāls bēg, Latvijā strādājošās bankas var izmantot iespēju šo naudu piesaistīt, ja tā ir tīra saprotamas, legālas izcelsmes nauda.
Latvijā normatīvo dokumentu prasības un banku prasme kontrolēt ienākošās naudas izcelsmi ir pietiekama?
Kopumā Latvijas banku sektora prasības, kas vērstas pret netīrās naudas atmazgāšanu, ir visai augstas. No savas kādreizējās darba pieredzes Nordea bankā zinu, ka skandināvu kolēģi gan pret Latvijas normatīvo dokumentu prasībām, gan to praksi, ko esam ieviesuši Latvijā un Baltijā, izturējās ar diezgan lielu respektu un cieņu, un vismaz pirms pāris gadiem Skandināvijā šīs prasības bija zemākas. Nevar gan noliegt, daži Latvijas banku sektorā notikuši skandāli liecina, ka arī banku darbā ir bijušas nepilnības, bet kopumā es neapšaubītu Latvijas banku prasmi kontrolēt ienākošo naudu un analizēt to, kas ir banku klienti un kas ir patiesā labuma guvēji.
Jūsu uzņēmumam ir bijuši darījumi ar Krievijas kompānijām. Kā pašreizējie notikumi Krievijā un Ukrainā ietekmē biznesa attīstību?
Patlaban mums Krievijā nav neviena aktīva darījuma. Jau veiktos darījumus bija iesācis mans sadarbības partneris. Jāatzīst, ka bija plānots viens darījums, kurā bija paredzēts piesaistīt Krievijas kapitālu Baltijas biznesam, bet Ukrainas notikumi atstāja savu iespaidu, un mēs bijām spiesti atteikties no šīs ieceres.
Neilgu laiku esat prom no banku sektora privātajā biznesā. Latvijā diezgan reti sastopama situācija, ka cilvēks no labi atalgota, prestiža amata aiziet, lai veidotu savu biznesu.
Nordea bankā biju nostrādājis pusi savas dzīves jeb lielāko daļu profesionālās karjeras, un jau ilgāku laiku man bija doma, ka gribu izmēģināt savus spēkus privātajā biznesā, pārbaudīt, kā ir strādāt pašam sev. Par ieguvumiem uzņēmējdarbībā vēl pāragri spriest, jo biznesā darbojos samērā neilgu laiku, kopš pagājušā gada.
Nenoliedzami darbs lielā uzņēmumā un pašam sava uzņēmuma veidošana ir krasi atšķirīgas situācijas. Patlaban mūsu uzņēmumā ir četri darbinieki, to nevar salīdzināt ar situāciju, kāda bija bankā, kur strādāja ļoti plašs atbalsta personāls. Kopš esmu savā biznesā, man bijis nepieciešams pašam atjaunot daudzas praktiskās iemaņas un risināt dažādas sadzīviskas lietas, ko es kā gana augsta līmeņa vadītājs nebiju risinājis gadiem ilgi. Tagad daudz vairāk sanāk darīt pašam saviem spēkiem, pārdot savas kompetences un iemaņas, izmantot savu kontaktu loku, nevis tikai vadīt procesu, rezultātu sasniedzot ar citu cilvēku palīdzību.
Jūsuprāt, kāpēc tomēr sava uzņēmuma veidošanai pievēršas samērā maz profesionāļu - trūkst drosmes, vai varbūt normatīvo dokumentu prasības Latvijā ir pārāk birokrātiskas?
Noteikti ne jau katrs cilvēks vispār vēlas veidot savu biznesu. Protams, ir Latvijā cilvēki, kuri gribētu veidot savu biznesu, bet baidās šādu ideju realizēt. Karjera lielā uzņēmumā un savs bizness tomēr ir divas krasi atšķirīgas vides. Pārslēgšanās nav viegla. Veidojot karjeru lielā organizācijā, var iegūt labu atalgojumu un sociālo statusu, un tad, protams, spert soli biznesa virzienā ir risks. Kas attiecas uz normatīvo dokumentu prasībām, vismaz līdz šim man nav nekādas negatīvas pieredzes.
Tomēr noteikti gribu uzsvērt, ka finanšu konsultāciju biznesu es nebūtu varējis sākt bez savas daudzgadīgās darba pieredzes bankā.
Ja pie jums vērstos, piemēram, Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic, lai palīdzat atrast stratēģisko investoru, varētu to izdarīt?
Lai arī transporta un loģistikas joma ir viens no mūsu darbības virzieniem, tas nebūtu viegls uzdevums. Negribu teikt neko kritisku par airBaltic, bet avionozare ir ļoti smaga un izaicinājumu pilna.
Nesen bija ziņa, ka izsūtīts vairāk nekā 80 maksātnespējīgās a/s Liepājas metalurgs pārdošanas piedāvājumu. Teorētiski šajā gadījumā jūsu uzņēmums varētu palīdzēt atrast pircēju?
Metalurģija nav tā nozare, kurā mums būtu pieredze un plašs kontaktu loks, atkal būtu kritiski jāpārdomā, vai šajā lietā varam iesaistīties. Uzņēmums, iesaistoties lietās, ja nav drošs, ka sasniegs pozitīvu rezultātu, var sabojāt savu reputāciju. Uzņēmējdarbībā lielākā kļūda ir apsolīt, bet neizdarīt. Turklāt bizness, kurā darbojos, ir reputācijas bizness.
Savulaik teicāt, ka Latvijai vajadzīga eksportspējīga industrija un ražotnes ar augstu pievienoto vērtību. Redzat, ka pēdējā laikā situācija uzlabojusies?
Ja raugāmies uz to, kas noticis kopš 2007. gada, tad labi pamanāms, ka pēc lielā krituma finanšu krīzes laikā, 2008.-2009. gadā, tieši eksports izglāba Latvijas ekonomiku. Vienmēr jau var vēlēties, lai eksporta vērtība būtu vēl lielāka un nozīmīgāka kopējā ekonomiskajā situācijā. Piemēram, Latvijā būtisks ir koksnes eksports, bet gribētos redzēt lielāku pievienoto vērtību katram koksnes kubikmetram, lai mēs tirgotu ne tikai izejmateriālu, bet arī veiktu koksnes apstrādi, pievienotu klāt dizaina komponenti un tad pārdotu uz ārvalstīm, bet nenoliedzami to vieglāk ir pateikt nekā izdarīt. Eksporta attīstība noteikti ir pakāpenisks process, nevis ātri paveicams darbs. Ja paraugāmies uz ceļu, kas noiets 15-20 gados, nav iemesla noliegt, ka ir paveikts ļoti daudz.