Lētāka par fosilajiem jeb neatjaunojamajiem energoresursiem zaļā enerģija tuvākajā laikā nekļūs, taču situācija var apgriezties kājām gaisā tālākā nākotnē. Tāpēc ir būtiski turpināt attīstīt zaļās enerģijas ražošanu, tādējādi arī radot jaunas darbvietas un papildu nodokļus valsts makā. Par nozari atbildīgā Ekonomikas ministrija (EM) iecerējusi pāris būtisku soļu kārtības ieviešanai zaļās enerģijas saimniecībā, piemēram, sākusi izstrādāt jaunu likumu par AER.
Anulēs spekulantiem
Ikviens patērētājs zaļās enerģijas artavu savos elektrības rēķinos sāka just no 1998. gada, kad energopiegādes kompānijai Latvenergo bija jāsāk iepirkt mazajās hidroelektrostacijās (HES) un arī vēja parkos saražoto elektrību par dubultu tarifu, kas dažiem joprojām ir spēkā. Pieņemot jaunu likumu 2005. gadā, noteiktas kvotas jeb apjomi, kas Latvenergo obligāti jāiepērk par konkrētu cenu - ne tikai vēja un mazajās HES, bet arī no biomasas, saules un biogāzes iegūto elektrību. Nebijušus augstumus cenas sasniedza 2009. gada sākumā Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdības laikā, tās Valda Dombrovska (JL) valdība pēc trim mēnešiem samazināja aptuveni par 30%. Cenas gan tik un tā ir nedaudz augstākas nekā pirms I. Godmaņa valdības lēmuma.
«Šis samērā dāsnais atbalsts nav devis plānoto atjaunojamās enerģijas apjoma pieaugumu,» norādīja E.Vīgants, kura teikto apstiprina Latvenergo sniegtie dati. Latvenergo no AER ražotu elektrību pērn iepirka nepilnu 15% apmērā no kopējās kvotas, bet kopējā elektrības patēriņā zaļā enerģija pērn veidoja 2,4%. Visvairāk kvotu - 55% - izpildījušas apmēram 150 mazās HES, vismazāk - dažas biomasas stacijas, kas elektrību ražo, pārstrādājot koksni u.tml. Gandrīz visa AER kvota ir sadalīta, izņemot kvotu HES vides ierobežojumu dēļ, Dienai norādīja ekonomikas ministra padomnieks Klāvs Olšteins. Daļa no kvotas netiek izmantota, jo uzņēmēji vēl kārto nepieciešamos dokumentus vai ražotne vēl tiek būvēta, taču liela daļa ir arī to, kuri kvotu ieguvuši spekulatīvos nolūkos, lai to pārdotu. Tiem, kam nav nodoma ražot zaļo enerģiju, kvota tiks anulēta. Speciāli izveidota komisija EM jau ir izsūtījusi brīdinājumus, kuros pieprasīts iesniegt dokumentus, kas apliecina reālas darbības ražošanas sākšanai.
Palētināsies pakāpeniski
Ar patlaban EM topošo jauno AER likumu iecerēts ieviest citu - Igaunijas - modeli zaļās elektrības tirgū, tam saskaņā ar EM plāniem būtu jāstājas spēkā 2011. gada 1.janvārī. Tad valsts vairs tik daudz neiejauktos tirgū, nosakot kvotas, tādējādi Latvenergo vairs nebūtu obligāti jāiepērk zaļā enerģija par noteiktu cenu, bet tas, tāpat kā konkurenti, varētu šo enerģiju iepirkt par tirgus cenu. Papildus zaļās enerģijas ražotājs saņemtu piemaksu no sadales vai pārvades tīkla operatora par diviem tautsaimniecībai reāliem ieguvumiem. Proti, dabas nepiesārņošanu, ražojot elektrību šādā veidā. Otrām kārtām, par radīto jaudu, jo tā aizstāj vajadzību pēc tāda paša apjoma fosilā kurināmā jaudas. Tiesa, par jaudu nav plānots piemaksāt saules, vēja un mazajās HES iegūtajai enerģijai, jo tā nav pastāvīga.
Tādējādi labāka cena būtu elektrībai, kas iegūta no biomasas un biogāzes. Šie abi virzieni, pēc nozares pārzinātāju domām, Latvijai būtu prioritāri būtu jāattīsta. Eiropas dienvidos zaļās enerģijas ražošanai vairāk izmanto sauli, bet Latvijas potenciāls enerģētikā ir koksnes biomasa - krūmi, šķelda u.tml., piebilst Providus enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš. Svarīgs priekšnoteikums šo resursu efektīvai izmantošanai ir, lai siltums tiek izmantots apkurei. Tāpat ir ar biogāzi, ja izejvielas, piemēram, zemnieku saimniecību kūtsmēsli, nav tālu jātransportē.
Kopumā zaļās enerģijas cenām pēc iecerētā regulējuma ieviešanas vajadzētu sarukt ievērojami. Piemēram, cena par vēja parkos iegūtu enerģiju saruktu gandrīz divas reizes. Tiesa, jaunie nosacījumi sākotnēji attiektos tikai uz jauniem tirgus dalībniekiem, kas darbu sākuši pēc likuma stāšanās spēkā.