Tiesa, šiem viedoklim nepievienojas EP deputāts, bijušais satiksmes ministrs Roberts Zīle (Nacionālā apvienība), kurš uzskata - pašreizējā dzelzceļa pārvalde nebūt nav ideāla un ir pārlieku atšķirīga un izolēta no ES valstīm. Tomēr viņš atzīst, ka likumdošanas priekšlikums Baltijas uzņēmumus var padarīt nekonkurētspējīgākus ar Krievijas uzņēmumiem.
U. Magonis norāda, ka LDz ir uztraukts par ES 4. dzelzceļa likumdošanas paketē paredzēto dzelzceļa uzņēmumu funkciju vertikālu nodalīšanu, izveidojot neatkarīgus uzņēmumus infrastruktūras pārvaldīšanai un kravu pārvadājumiem, kas sarežģītu un sadārdzinātu dzelzceļa darbu. «Eiropā varbūt šīs izmaiņas izjustu pozitīvāk - tur daudz vairāk ir pasažieru satiksmes, bet mūsu gadījumā, kad noslodze ar kravas pārvadājumiem ir maksimāla, tas sarežģītu darbu,» skaidro U. Magonis. Ja Latvijā censtos nodalīt, piemēram, mūsu pārvadātāju no māteskompānijas, dzelzceļa sistēma kļūtu daudz neefektīvāka kaut vai tāpēc vien, ka daudzas kravas, piemēram, ogles, neviens negribētu vest, jo tās nav kravas ar augstu pievienoto vērtību. Koncerna ietvaros tās ved, jo koncernam ir izdevīgi - tiek iekasēta maksa par infrastruktūru, bet tieši pārvadātājam nav izdevīgi, uzsver LDz vadītājs.
Savukārt R. Zīle skaidro - lai gan Latvija atrodas ES, viss mūsu dzelzceļa sektors, sākot no dzelzceļa līniju virzieniem un sliežu platumu un beidzot ar ritošo sastāvu, ir pilnībā integrēts NVS telpā. «Paradoksāli, bet, piemēram, Baltijas valstu ritošā sastāva datubāze atrodas Maskavā, un, kad Igaunijas prezidents Ilvess gribēja ierasties ciemos pie mūsu prezidenta ar vilcienu, viņš to varēja izdarīt tikai pēc tam, kad dabā tika pārbaudītas igauņu lokomotīves un vagonu drošība uz Latvijas sliedēm,» raksturojot problēmas, kas jārisina jaunajai likumdošanai, norāda R. Zīle.
Šī situācija nav laba no ģeopolitiskā viedokļa un ietver arī biznesa riskus, Krievijai vairāk kravu novirzot uz savām ostām, viņš uzskata. Dzelzceļa monopoluzņēmumu uztraukums, ka neatkarīgu uzņēmumu nodalīšana dažādu funkciju veikšanai var izraisīt nozares pagrimumu, ir nepamatots, jo likumdošanas priekšlikumā atstāta iespēja dzelzceļa uzņēmumus nodalīt ne tikai īpašnieka, bet arī pārvaldes līmenī, uzsver EP deputāts. Pēc viņa teiktā, jaunās likumdošanas kontekstā ir svarīgāk nodrošināt vienlīdzīgu konkurenci ar Krievijas pārvadātājiem, proti, ja ES atbilstoši jaunajai likumdošanai ļauj darboties savā teritorijā trešo valstu dzelzceļa operatoriem, Krievijai tādā pašā mērā ir jādod pieeja savam tirgum ES valstu uzņēmumiem, uzsver R. Zīle.