Tomēr _Latvenergo_ rīkotajā konferencē par Latvijas nacionālajām interesēm enerģētikā ideju par Latvijas AES kā perspektīvu risinājumu vakar prezentēja Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Krēsliņš. Ņemot vērā enerģētikas ekspertu prognozi par elektroenerģijas patēriņa pieaugumu Latvijā, Baltijas valstīs un ES tuvāko desmitgažu laikā, viņaprāt, AES Latvijai ir labākais risinājums konkurētspējīgas enerģijas ražošanai, kas papildus zemām kurināmā izmaksām (tās ir zemākas, salīdzinot elektrību, kas saražota no naftas, gāzes, oglēm) un mazākām CO2 emisijām vienlaikus radītu arī modernu, inovatīvu industriju. «Kāpēc lai elektroenerģijas ražošana nekļūtu par Latvijas _Nokia_?» retoriski vaicāja V. Krēsliņš un uzsvēra, ka kodolenerģētikas nozari pašlaik nopietni attīsta, piemēram, Igaunija.
Latvijas enerģētikas politikas veidotāji AES jautājumā par prioritāru aizvien vēl uzskata Latvijas dalību Visaginas AES projektā, kura realizācija gan tiek atlikta no gada uz gadu. «Šis stāsts [par Visaginas AES būvi] nav beidzies,» uzsvēra ekonomikas ministrs Artis Kampars. Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Juris Pūce Dienai atzina, ka saistībā ar ilgi apspriesto Lietuvas AES projektu «drīzumā ir gaidāmi pozitīvi jaunumi». Paredzams, ka AES projektā iesaistīsies Baltijas valstis, Polija un projekta stratēģiskais partneris, kurš patlaban vēl tiek meklēts. To, ka šis partneris tuvākajā laikā kļūs zināms, šonedēļ paziņoja Lietuvas premjers Andrus Kubiļus. Jauno AES Lietuvā iecerēts sākt būvēt 2014. gadā, bet elektroenerģiju tā sāks ražot 2020. gadā. Paralēli jaunas kodolstacijas pašlaik plāno būvēt arī Kaļiņingradā un Baltkrievijā.
Sestdien Tallinā plānotā Baltijas valstu premjeru tikšanās (tā notiks Lennarta Meri konferences ietvaros) var kļūt par izšķirošu pagrieziena punktu pašlaik aktuālajā jautājumā par sašķidrinātās gāzes termināļa (SGT) būvi. Baltijas valstīm ir atlikušas tikai dažas nedēļas, lai vienotos par SGT būves vietu un jūnija sākumā paziņotu par to Eiropas Komisijai, kas solījusi finansiālu atbalstu šim projektam. Katra no Baltijas valstīm paudusi gatavību SGT attīstīt pie sevis, lai gan lielākas priekšrocības (piemēram, gāzes tīklu infrastruktūra) ir Latvijai. Latvijas gāzes valdes priekšsēdētājs Adrians Dāvis, uzstājoties enerģētikas konferencē, uzsvēra, ka SGT projektā būtu jāiekļauj arī Somija, kur gāzes patēriņš (ap 5 miljardiem m3 gadā) ir līdzvērtīgs triju Baltijas valstu patēriņam.
A. Kampars gāzes piegādes ceļu dažādošanu konferencē nodēvēja par vienu no būtiskākajām prioritātēm enerģētikā. Papildus tam konferencē tika apspriesta atjaunojamo energoresursu loma Latvijas enerģētikā, starpvalstu savienojumu būve, Baltijas valstu iekļaušanās energobiržā Nord Pool Spot un energoefektivitātes jautājumi. Paredzams, ka minētie projekti un jautājumi tiks apskatīti EM gatavotajā Latvijas enerģētikas politikas stratēģijā līdz 2030. gadam. Dokumentā iecerēts sniegt vispusīgu redzējumu par enerģētikas attīstību un mērķiem Latvijā, ņemot vērā norises pasaulē un mūsu energopatēriņa prognozes. Kā norādīja J. Pūce, stratēģiju šā gada jūlijā iecerēts nodot apspriešanai, bet valdībā tā tiks pieņemta septembrī.