Latvijas mūzikas Ābolu ķocis

Jaunrades dziesmu koncerts tika gaidīts ar lielu nepacietību, taču tas patiesi lika vilties.Izpildītāju kvalitatīvais sniegums priecēja, taču koncerts likās vienmuļš un prātā palikušas tikai dažas dzismas. Pārējais - rutīna vai nodeva mūsdienu mūzikas izpratnei(?). Kāpēc latviešu komponisti nevar radīt kvalitatīvu un berniem piemērotu mūziku?Atbildi sniedz Austriņa - var, ja patiesi izprot bērna un dziesmas dvēseles vienotību, nebis cenšas izpatikt kritikai. Ai, kā apnikuši damm, didamm ,šurrr, perrr(atvainojos).Gribas kaut ko vienkāršu - vienā elpas vilcienā rakstītu(ne velti cieņā madrigāli -I.Arne - vienkārši un ģeniāli.Jāpamācās no klasiķiem - dziesmas garums - 2-3 minūtes.Nu nevar bērni aptvert un izjusti nodziedāt 6-7 minūsu garu, sadrumstalotu dziesmu , kuras koncepts skaidrs tikai komponistam... M.Lasmanis - nu skaisti! Paulu glāba Pauls. Maskata dziesmas visas vienā meldiņā, Pūce, Mence kopē sevi.Marhilēvičs - balansē uz banalitātes robežas...šķiet, ka daļēji situāciju izpušķoja izcilā Zanderes dzeja - īpaši par princesēm.Lūk, piemērs bērnu pasaules uztveres izpratnei! U.Praulins patiešām pagāniski skarbs, bet paliekošs.. Izpildījuma līmeni zemē vilka Baltiņa koris, kas tiešām smagi vilka vezumu, bez izpratnes un dvēseles atstrādājot sev uzlikto pienākumu. Varbūt jāsludina konkurss?Vai radoša nometne, kursi dziesmu skolotājiem - autoriem? Ak, jā, krīze taču...