Savas specifikas dēļ vairāk cilvēku apmeklējums tāpat nebija iespējams, atzīst Latvijas paviljona komunikāciju direktors Ansis Egle. Kopumā vidēji dienā World Expo 2010 apmeklējuši 500 tūkstoši līdz miljons cilvēku, kas kopumā pārsniedzis 65 miljonu cilvēku robežu.
No daudzām Ķīnas pilsētām pat ar speciāliem autobusiem vestie ķīnieši atvērtām mutēm un skaļām ovācijām apjūsmojuši Latvijas akrobātu ik pēc pusstundas rādīto šovu. Papildu prieku vērotājiem sagādāja lidojošo cilvēku, kā tos tagad dēvē Ķīnā, rādītās kustības, kas raksturīgas kinofilmu varoņiem, tādiem kā supermens vai zirnekļcilvēks, jo Ķīnā valda spēcīgs slavenību kults. Tas, ka šādi pievērsta ķīniešu uzmanība Latvijai, nenoliedz neviens. «Tas noteikti ir veiksmes stāsts, jo ir izdevies pievērst uzmanību, Latvijas vārdu Ķīnā zina daudz vairāk,» uzskata Valsts prezidents Valdis Zatlers, kurš pagājušajā nedēļā viesojās Expo un tikās ar Ķīnas viceprezidentu Sji Dziņpinu un pārrunāja ekonomiskās sadarbības iespējas.
Kopumā paviljonam atvēlētie 2,5 miljoni latu ir liela nauda, un daudzi uzskata, ka tas noteikti bija tā vērts Latvijas atpazīstamības veicināšanai Ķīnā, kas ir otra lielākā pasaules ekonomika ar vairāk nekā miljards iedzīvotājiem. Tomēr atšķirībā no citu valstu paviljoniem, kuri arī piedāvāja dažādus šova un izklaidējošus elementus, Latvijas paviljonam bija arī trūkumi, piemēram, nebija pietiekami daudz izdales materiālu par Latviju, gandrīz nav bijis priekšmetu ar Latvijas simboliku, arī Latvijas vārds faktiski bija redzams tikai uz paviljona sienas. Tādēļ, iespējams, dažs labs ķīnietis, izbaudījis šovu, pat nezināja, ka to piedāvā Latvijas paviljons, to pieļāva arī ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL). Piemēram, Dānijas paviljonā lielu daļu telpas aizņēma arī konferenču, tikšanās zāles, kurās paviljona sponsori rīkoja tikšanās ar uzņēmējiem, bet Latvijā šādas telpas faktiski nebija paredzētas. Iespējams, Latvijas gadījumā šī nepieciešamība nebija tik liela, ko atzina arī viens no Latvijas paviljona reklāmdevējiem Ventspils brīvostas pārstāvis Igors Udodovs. Turklāt šo situāciju veiksmīgi izglāba atsevišķu valsts amatpersonu vizītes, tajā skaitā 21. oktobrī notikušās Latvijas nacionālās dienas ietvaros ar prezidenta kanceleju, Ekonomikas ministriju un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) gādību sarīkotie biznesa forumi Ķīnas pilsētās Šenjanā un Šanhajā. Uz tikšanos ar gandrīz 30 Latvijas uzņēmējiem bija ieradušies teju 300 Ķīnas uzņēmēju un dažādu sabiedrisko organizāciju pārstāvju. Tiesa, lielākais vairums esot vēlējies kaut ko pārdot, nevis pirkt. Tas gan ir tikai normāli, atzina vairāki Latvijas uzņēmēji, arī secinot, ka viņu pašu rokās ir ķīniešiem pateikt, ka Latviju var izmantot arī kā starpposmu tirdzniecībai ar Eiropas valstīm, gan veidojot kopuzņēmumus, gan izvietojot savas ražotnes Latvijā.
Daudzi uzņēmēji, kas apmeklēja Ķīnu, atzina, ka braukuši iepazīt situāciju, saprast, izzināt. Neviens nepaļaujas uz to, ka pēc tikšanās tūlīt tiks noslēgts līgums, turklāt arī nejaušs gadījums var rezultēties ar konkrētu sadarbību. Ienākt Ķīnas tirgū neesot vienkārši, tāpēc kopējās valsts amatpersonu un uzņēmēju vizītes ir nozīmīgas. «Katra saruna, biznesa forums, tikšanās reize, katrs piliens kopējā katlā noteikti dos rezultātu,» uzskata A. Kampars. Turklāt daži rezultāti jau ir - Latvijas prezidenta vizītes laikā LIAA noslēgusi sadarbības līgumu ar Ķīnas Ārējās tirdzniecības veicināšanas organizāciju (līdzīga Latvijas LIAA), kas varētu palīdzēt veicināt Latvijas eksportu, pastāstīja LIAA vadītāja vietnieks Māris Ēlerts, piebilstot, ka vēl divu Ķīnas provinču pārstāvji plāno apmeklēt arī Rīgu šogad, nākamā gada sākumā. Turklāt LIAA joprojām strādā pie tā, lai varētu izveidot arī savu pārstāvniecību Ķīnā.