Tas šonedēļ, no 13. līdz 15. martam, notiks Rīgā, t/c Riga Plaza, un Baltijā norisināsies pirmo reizi. «Konkursa daļā piedalīsies divi labākie Latvijas skolēnu mācību uzņēmumi - PAFF un Borboleta. Vēl astoņi Latvijas SMU stendos tirgos savu produkciju, bet netiks vērtēti,» stāsta Junior Achievement - Young Enterprise (JA-YE) Latvija valdes priekšsēdētājs Jānis Krievāns.
Pēc skolas plāno turpināt
Lai pārstāvētu Latviju Eiropas SMU gadatirgū, skolēniem bija jāuzvar atsevišķā konkursā, kurā bija jāveido video par savu uzņēmumu un to, kāds tas būs pēc desmit gadiem. «Arī iepriekš esam guvuši labus rezultātus, piemēram, Ziemassvētku tirdziņā ieguvām nomināciju kā labākā pārdošanas komanda un ceļazīmi uz vēl vienu starptautisko festivālu, bet tirdziņā Jelgavā ieguvām galveno balvu. Esam saņēmuši arī simpātiju balvas,» uzskaita Elīna. SMU PAFF ražo tumsā spīdošus un īpaši izturīgus burbuļus, kā arī speciālus burbuļpūšanas trauciņus, kas neļauj šķidrumam izšļakstīties. Ideja savulaik radusies vienai no komandas dalībniecēm, iedvesmojoties no jaunākās māsas, lai gan sākumā viņa neticēja, ka to iespējams realizēt. Tagad produkts visu laiku tiekot pilnveidots, un interese par to esot liela, taču lielāko gandarījumu sagādā komandas gars, pati darbošanās un atzinība, Elīna stāsta. Nākotnē PAFF no mācību firmas iecerēts attīstīt par reālu, pelnošu uzņēmumu. Visi pieci komandas dalībnieki mācās klasēs ar komerczinību novirzienu un apsver arī biznesa studijas. Eiropas SMU gadatirgu jaunieši gaida kā iespēju iegūt jaunu pieredzi, emocijas, biznesa partnerus un draugus no dažādām valstīm. «Lai kā mums ietu, galvenais ir process,» Elīna uzsver.
Līdzīga motivācija ir arī otrai komandai, kas pārstāvēs Latviju - SMU Borboleta jeb Airitai Mileikai-Plūmei, Gundegai Tupiņai un Sabīnei Jansonei no Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas. Meitenes ražo rotas no īstiem ziediem un apgleznotas porcelāna lampas. Piedalīšanos Eiropas SMU tirdziņā viņas sauc par šībrīža lielāko biznesa panākumu. Airita stāsta, ka ideja par ziedu rotām radusies, konstatējot, ka Latvijas aksesuāru tirgū nekā tāda vēl nav. «Ārzemēs šādas rotas veido no orhideju ziediem. Iedomājāmies, ka varētu mēģināt atminēt tehnoloģiju, kā ziedi saglabā savu krāsu un struktūru, un paplašināt produkcijas variācijas, izmēģinot rotas veidot no rozēm, tulpēm un citiem augiem.» Savukārt porcelāna lampu bizness izaudzis no mēģinājuma apvienot porcelāna apgleznošanas hobiju ar mācību uzņēmumu. Arī Borboletas dalībnieces apsver domu par sava SMU pārvēršanu reālā uzņēmumā, tomēr primāri meitenes koncentrējas uz izglītības iegūšanu. «Taču mēs katra vairāk vai mazāk savu nākotni saistām tieši ar uzņēmējdarbību,» saka Airita. Viņa atklāj, ka, attīstot SMU, visgrūtāk ir apvienot mācības vidusskolā ar ārpusskolas aktivitātēm, kā arī strādāt komandā un spēt lēmumus pieņemt kopīgi, atrodot kompromisus. Bet lielākais gandarījums ir pozitīvas klientu atsauksmes un radošais process - uzņēmuma koncepcijas veidošana.
Stiprā puse - kvalitāte
Eiropas SMU gadatirgū Rīgā piedalīsies ap 400 labāko skolēnu mācību uzņēmumu dalībnieki no 26 valstīm, lielākā delegācija (53 cilvēki) būs no Botsvānas Āfrikā. Dalībniekus katra valsts atlasa nacionālā konkursā, savukārt Latvija kā gadatirgus norises vieta šoreiz izraudzīta, lielā mērā pateicoties tam, ka JA-YE Latvija jau sesto gadu organizē arī pati savu starptautisko SMU festivālu, - tā J. Krievāns.
Viņš šonedēļ uz Riga Plaza aicina ikvienu interesentu, jo Eiropas SMU gadatirgus ir iespēja iedvesmoties un arī iepirkties. «Eiropas skolēnu idejas ir ļoti interesantas, specifiskas. Šogad gadatirgus tēma ir ekoloģija un jaunās tehnoloģijas,» saka J. Krievāns. Gadatirgus ietvaros būs arī iespēja sastapt augsta līmeņa Eiropas uzņēmējus, piemēram, no Microsoft, Hyundai Motor Europe u. c., kas ieradušies vērtēt SMU, notiks arī starptautiska skolotāju konference, skolēniem būs iespēja apmeklēt dažādus Latvijas uzņēmumus.
Lūgts raksturot, kā Latvijas skolēnu uzņēmumi izskatās uz Eiropas fona, J. Krievāns teic, ka kopumā neesam ne priekšā, ne aizmugurē. Tiesa gan, Eiropā ir lielāka SMU konkurence, plašāks to klāsts, tāpēc starptautiskajos gadatirgos nonāk labākie no labākajiem, kas nereti ir augstākā līmenī nekā Latvijas skolēnu biznesi. «Citās valstīs arī pieejams lielāks budžets inovatīvu tehnoloģisku ideju realizācijai. Latvijā tādas bieži paliek neīstenotas. Toties mūsu skolēnu pluss ir ideju noformējums un izpildījuma kvalitāte. Mūsu jaunieši ir radošāki, spēj daudz panākt arī ar maziem līdzekļiem un radošu pieeju, tāpat visai produkcijai, lai ko SMU ražotu, mums ir ļoti laba kvalitāte. Eiropā tas dažkārt pieklibo,» J. Krievāns salīdzina.
Viņš stāsta, ka Latvijas skolēnu mācību uzņēmumu skaits ļoti strauji aug. 2008. gadā tika reģistrēti 170 SMU, pērn - jau 640. Arvien vairāk kļūst arī aktīvi darbojošos SMU: pērn - 274, bet šogad - 360. «Jauniešu un skolu interese par šo skolēnu mācību uzņēmumu programmu ir vēl lielāka, bet tālāk tas jau ir izglītības politikas jautājums, jo cik gan tālu spējam izplesties mēs - biedrība JA-YE Latvija - ar saviem ierobežotajiem resursiem. Patlaban augam, pateicoties atbalstītājiem un sadarbības partnerim Swedbank,» J. Krievāns atklāj situāciju.