«Man nav ticības vēlēšanu rezultātiem, īpaši vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam Cimdaram. Kā lai ticu, ka nenotiek kādi šurļi, murļi?» nopietni jautā Auseklis Rozenvalds. Viņš nav vienīgais, kurš zaudējis uzticību ne vien politiķiem, bet arī datorizēti apkopotajiem vēlēšanu rezultātiem. A. Rozenvalds savas aizdomas pamato ar 9. Saeimas vēlēšanu laikā novēroto, ka jau pusdienlaikā Aigars Kalvītis zinājis, ka uzvarēs Tautas partija un viņš būs premjers. Citi pieļauj, ka viegli vilktos mīnusus pārvērst par plusiem.
Žēl par lauksaimniecību
«No sava maciņa ne par ko nav jāatbild. Ja tā būtu, ka no savas kabatas jāatbild, ko izķērnājis no valsts, tad būtu citādāk,» pārliecināta pensionēta skolotāja Brigita Putniņa. Viņa atceras, ka ministres Dagnijas Staķes (ZZS) laikā sociālais budžets bija ar milzīgiem pārpalikumiem, to iepludināja kopējā valsts budžetā, solīja, ka šāda rīcība nesīs tikai procentus, bet drīz vien pensiju izmaksa kļuva pat apdraudēta. Pensionāriem atņemto nācās atgūt tiesas ceļā.
Kundze neizprot, vai cilvēkiem tik īsa atmiņa, ka Ivaram Godmanim (LPP/LC) ar negodu bija jāaiziet no premjera amata, bet pēc tam viņu ievēl Eiroparlamentā. Viņasprāt, lielākā nelaime, ka laikā, kad no jauna veidojās Latvijas brīvvalsts, tika «nosista» ekonomika - iznīcināta rūpniecība, visas labās saimniecības, visi labie kolhozi.
«Kāpēc bija jānoniecina lauksaimniecība? Nesaprotu. Latvijā visbūtiskāk ir attīstīt tieši šo nozari, jo, attīstot lauksaimniecību, varam cerēt, ka valsts pastāvēs,» pārliecināts arī lauksaimnieks Uldis Zariņš.
Viņš stāsta, ka turot astoņas gotiņas, kaut kā abi ar meitu dzīvību velk, kaut ko var sagādāt lopiem. Līdz šim esot vēlējis par ZZS, bet arvien vairāk pārliecinājies, ka no zemniekiem palicis vien nosaukums, ja jau pieļauj, ka ar vienu roku dod subsīdijas, bet ar otru roku no tām atvelk nodokļus.
«Esam valūtas fonda pavadā, ko liks, tā darīs, vienalga, kurš būs pie varas - Lembergs, Ēlerte vai kāds cits, tādēļ neticu neviena solījumiem,» saka U. Zariņš.
Uz Pūri savā saimniecībā audzētās zemenes atvedis tirgot Edgars Fogelis no Tukuma novada Tumes pagasta. Arī viņš netic, ka kāds no jau pie varas bijušajiem sakārtos valsti un sekmīgi attīstīs ekonomiku. Viņš zūdās, ka pie mums laukus nedotē, kā to dara Polijā, tādēļ daudzi iepērk zemenes tur un ved šeit tirgot, neviens no šiem tirgoņiem nodokļus neiekasē, bet vietējie lauksaimnieki nevar atļauties nolaist cenu. «Paši šķendējas, ka nodokļi iet valstij garām, bet neko nedara, lai tā nebūtu,» secina E. Fogelis. Viņaprāt, arī daudzi veikalu vadītāji neesot ieinteresēti darbiniekiem maksāt algas oficiāli, bet gan aploksnēs.
Savā laikā esot balsojis par Jauno laiku, jo licies daudzsološi, tad par Tautas partiju. Šajās partijās vīlies, tādēļ apsverot, vai neatdot balsi par Saskaņas centru. «Viss noriebies, lai nāk viņi pie varas. Varbūt vajag mācību, lai pēc četriem gadiem sāktu dzīvot savādāk?» retoriski jautā Edgars.
Dalītās ģimenes
Vānēniete Brigita Putniņa kategoriski noraida iespēju balsot par Saskaņas centru, jo «esmu latviete no matu galiņiem līdz papēžiem». Viņai būtiski, lai nesamazina pensijas, lai domā par Latvijas nākotni, lai neslēdz skolas, jo tad pagasti aizaugs ar zāli, lai nejauc ģimenes, jo pašas vedekla darbu vien atradusi ārzemēs un bērns jāaudzina tēvam vienam.
Uz Vānes pagasta ceļa Diena pamana sievieti ar bērnu ratiņiem. Izrādās, vecmāmiņa izvedusi pastaigā mazdēlu. Zane Latiņa ir Vānes pamatskolas skolotāja, viņa stāsta, ka mazais reti redzot mammu, jo viņai esot labi apmaksāts darbs Rīgā, to nevēloties zaudēt, tādēļ mājas rūpes uzņēmies viņas dēls, viņa reizēm nākot palīgā. Kad Diena jautā, vai arī Vānē bērnu kļūst arvien mazāk, skolotājai acīs asaras - bērnu maz, blakus pagastā Matkulē jau slēgta skola, viņi vēl turoties, bet līdz noteiktajai robežai - 100 - divu bērnu jau pietrūkstot.
Zane Latiņa jau izlēmusi, par ko noteikti nebalsos, un tā ir Tautas partija. «Ka tik tālu esam nonākuši, tā ir viņu vaina. Korupcija un ēnas puses ir Šķēles nopelns.» Viņasprāt, kad vajadzējis ko darīt valsts visgrūtākajā brīdī, Tautas partija atkāpās. «Vēlēšu par kreisajiem. Ticu sociāldemokrātiem,» nolēmusi Zane.
Jelgavnieks Auseklis Rozenvalds savukārt ir pilns ar aizdomām un spriež, ka ar šādiem izteikumiem jābūt piesardzīgiem: «Ja daudz runā, klusā vietā var noņemt dzīvību.» Vēlēšot par Jauno laiku, jo, kad valsts gāja uz bankrotu, viņi uzņēmās atbildību.
Lokomotīves kā izkārtnes
Vānes pagasta iedzīvotāja Brigita Putniņa, taujāta par partiju lokomotīvju lomu, tās raksturoja visspilgtāk. Viņa domā, ka Ainārs Šlesers varētu pat vilku no meža izrunāt, bet solītās tūkstošiem darbavietas tā arī nepiedāvā. Lai gan Ventspils ir sakopta, kurzemniece arī Aivaru Lembergu augstu nevērtē, jo ar mēra algu un lai kā attīstītu personīgo biznesu, pie tādiem īpašumiem visai viņa ģimenei netikt, spriež B. Putniņa. Savulaik ticējusi Ģirtam Valdim Kristovskim (Vienotība), bet, kad uzzinājusi, ka vēlējies vienlaikus saņemt ne tikai lielu kompensāciju no Briseles, bet arī algu Rīgas domē, nospriedusi - kas gan tas par tautas kalpu! Savukārt Einars Repše, viņasprāt, nekaunīgi aicināja tautu samest koleti, dzelzs lēdija Sarmīte Ēlerte savukārt esot nekonsekventa - te vēlas būt kopā ar Meierovica biedrību, te nevēlas. Guntis Ulmanis, kas reiz sasniedzis augstāko virsotni, kļūdams par Valsts prezidentu, nesaprotami atkal lien politikā, uzskata B. Putniņa.
«Visi, kas tagad sola, visu laiku ir bijuši politikā, kāpēc tad gulēja? Uzskatu, ka gan Šķēle, gan Kristovskis, gan Āboltiņa tautu māna, lai tiktu savās siltajās vietiņās,» skolotāja savus uzskatus gatava zvērēt pat pie augstāk stāvošajiem debesīs.