Tagad ir 61 240 saimniecību, kas apsaimnieko ne vairāk kā 500 hektāru, bet tikai 22 saimniecības, kurām ir 2000 hektāru, Saeimas sēdē atgādināja Dzintars Kudums (NA). Ņemot vērā, ka situācija Latvijas reģionos ir ļoti atšķirīga, likumā paredz iespēju pašvaldībām noteikt, cik tās teritorijā viena persona var iegūt īpašumā zemi, nepārsniedzot 2000 hektāru robežu. Bez ierobežojumiem fiziskās personas varēs pirkt zemi līdz desmit hektāriem, bet juridiskās personas - līdz pieciem hektāriem. Ārpus noteiktajiem 2000 hektāru lauksaimnieki varēs iegādāties arī nomāto zemi, par kuru saņem platību maksājumus, ja īpašnieks būs gatavs to pārdot.
Pirmo reizi ir ļauts pie savas zemes tikt arī biedrībām, kam iebilda Jānis Dombrava (NA), brīdinot par dažādu fondu finansētu biedrību iespējamo interesi iegādāties zemi Pierīgā. Ingmārs Līdaka (ZZS) norādīja, ka runa ir par konkrētu biedrību loku, kam zeme nepieciešama, piemēram, medību saimniecību uzturēšanai, vides aizsardzības pasākumiem vai bišu dravu izveidošanai, lai apmācītu dravniekus.
Lauksaimniecības zemi varēs iegādāties saimnieciskās darbības veicēji, kas tiesīgi saņemt tiešmaksājumus, pēdējos trīs gadus guvuši ienākumus no lauksaimnieciskās ražošanas un kuriem ir pieredze šajā nozarē. Uzņēmumiem jābūt reģistrētiem kā nodokļu maksātājiem Latvijā, nodarbinot cilvēkus, kam ir attiecīga profesionālā izglītība. Gada laikā pēc zemes iegādes tajā būs jāuzsāk lauksaimnieciskā darbība, kas jāapliecina rakstiski tās pirkšanas brīdī. Likuma grozījumu sagatavošanas laikā viens no strīdīgajiem jautājumiem bija arī par pirmpirkuma tiesībām, kas tagad ir paredzētas zemes kopīpašniekiem, nomniekiem un Latvijas Zemes fondam, kurš sāks darboties no nākamā gada 1. jūlija.
Grozījumus likumā par zemes privatizāciju lauku apvidos sāka gatavot pirms divarpus gadiem Zemkopības ministrija, kad to vēl vadīja tagadējā premjere Laimdota Straujuma (Vienotība), ceturtdien sēdē atgādināja galvenais referents, toreizējais ministrijas parlamentārais sekretārs Edvards Smiltēns (Vienotība). Saeimai tomēr neizdevās noteikt zemes iegādes stingrākus nosacījumus līdz 1. maijam, kad beidzās ierobežojumi Latvijas zemi iegādāties ārzemniekiem. Latvija, iestājoties Eiropas Savienībā, uzņēmās saistības, kas liedza vēlreiz pagarināt šo termiņu.
Saeimas sēdē vairāki runātāji - arī Ivars Zariņš (SC) - pieļāva, ka arī šos ierobežojumus varēs apiet. Pēc sēdes E. Smiltēns sacīja, ka ar šo balsojumu, kurā likumu atbalstīja 77 deputāti, ir sperts pirmais solis - ir radīta infrastruktūra, uz kuras bāzes tiks veidoti citi instrumenti (tie varētu būt skaitāmi vairākos desmitos), lai samazinātu iespējas apiet noteikto kārtību un zeme paliktu Latvijas lauksaimnieku rokās, tiktu izmantota ražošanai, nevis spekulatīviem darījumiem. «Tie, kuru rokās ir miljoni, citādi uzpirktu zemi lielos apjomos ar mērķi sagaidīt labāku cenu, bet mūsu zemnieki vairs nebūtu spējīgi šīs zemes atpirkt,» jau iepriekš sacīja E. Smiltēns.