Glezno darbnīcā, kur blakus pašas darbiem domīgi klusē tēva koktēlnieka Antona Rancāna darinātie tēli, bet aiz loga, nemitīgi krāsu toņus mainīdams, mirgo Ivgolovas ezers. «Pats svarīgākais, lai saglabātu jaunību, ir gaišās domas, kas jādomā, kaut arī tas nav viegli izdarāms. Dzīvot pozitīvi ir daudz labāk, tas arī pareizo grimasi liek veidot. Ja tu esi visu laiku sarūgtināta, tad tev lūpu kaktiņi nolaižas un piere saraucas grumbās.»
Ko tu dari, lai tev patiktu dzīvot, lai izjustu dzīves garšu?
Man ir svarīga nodarbību maiņa, garīgo un fizisko aktivitāšu līdzsvars, tas pamatā nosaka labsajūtu. Pēc tam man ir svarīgi sev apkārt redzēt visādas skaistas lietas, mani spēcīgi iespaido daba.
Tu jau pati tās skaistās lietas radi.
Protams, bet man ir vajadzīgs kaut kā uzpildīties un iedvesmoties, lai es varētu gleznot. Man nepieciešamas pavisam vienkāršas lietas - laba un stipra kafija no rīta, noteikti liela krūze, labas attiecības ar līdzcilvēkiem, tuviniekiem, siltums un saulīte.
Skaistuma kopšanā neko īpašu nelietoju, reizēm mežrozīšu eļļu. Regulāri lietoju zivju eļļas kapsulas, tās lielās, kuras vajag tikai vienreiz dienā, arī bišu peru pieniņu.
No rīta kafija, bet vakarā varbūt kāda veselīga zāļu tēja?
Vakarā jau arī kafija (smejas), jo man tad sākas jauns darba cēliens. Ja godīgi, kafiju es dzeru ļoti daudz. Vakarā paretam arī kādu glāzi laba sausā sarkanvīna. Vīnu pasaule arī ir tāda interesanta lieta, it sevišķi, ja gadās aizceļot uz Itāliju vai Franciju.
Vai ir kāda iecienīta šķirne?
Vēl esmu izpētes procesā, izmēģinu dažādas. Man patīk tie rūgtākie, skarbākas garšas sarkanvīni, kas der ar gaļas ēdieniem un sieriem. Šovasar Dienvidfrancijā atklāju rozā vīnu, kuru es nekad Latvijā neiedomātos iegādāties, patiesībā jau gan te labs sausais rozā vīns ir nopērkams reti. Dienvidfrancijā, it sevišķi Provansā, mazo ciematiņu veikaliņi ir pārpilni ar rozā sausajiem vīniem, tie ir tik maigi un romantiski, gluži kā vasaras sākums.
Veģetāriete neesi?
Es ēdu pilnīgi visu, man rada neizpratni cilvēki, kuri apgalvo, ka neēd to un to, jo, manuprāt, viņi atsakās no tik daudzām garšīgām lietām! Kaut gan ļoti mīlu dzīvniekus, tomēr nez vai varētu iztikt bez gaļas. Protams, ja man pašai būtu jāiet medībās un šis dzīvnieks jāgalina nost, tad es šo domu apsvērtu.
Kādreiz taču Makašānu skolai bija kūtiņa!
Kūtiņa jau ir arī tagad, tikai lopu tur vairs nav. Šī gada janvārī tur vēl bija vecmammas gotiņa, bet tā vairs no vecuma nevarēja paiet un nācās to aizvest projām, protams, ne bez pārdzīvojumiem. Pirms gadiem piecpadsmit mūsu skolai bija arī zirgs, ar kuru veda no lauku veikala produktus kopgaldam.
Makašāni ir tāds veiksmīgs apvienojums - it kā dziļi lauki, tomēr nav tālu no Rēzeknes. Ko te vairāk jūt - pilsētu vai laukus?
Es domāju, vairāk te jūt laukus. Tāda lauku nesteidzīguma un miera gan mums nemaz nav, jo esam iesaistījušies pārāk daudzās aktivitātēs, projektos, brauc ekskursijas, ciemiņi.
Bet dabas vide, svaigs gaiss, tas viss te ir. Tajā klasē, kur es strādāju, logs iziet uz ezeru, es pārliku galdus tā, lai neviens nesēdētu ar muguru pret logu, lai mēs kopīgi ar skolēniem cauru dienu varētu lūkoties uz ezeru, vērot šīs krāsu toņu maiņa. Šorīt no rīta tas bija kā spogulis, tad bija vējains un zili ūdeņi, tad sāka vizēt pelēcīgi zeltaini lāsumi. Es arvien priecājos, ka man ir tāda ekskluzīva darba vieta!
Vai laukos fizisko aktivitāšu pietiek, vai kaut ko vēl dari papildus?
Es regulāri vingroju savā darbnīcā, jau divdesmit gadu ir vingrojumu komplekss, ko es pati esmu izdomājusi: kājām, mugurai, vēderam, rokām. Galvenā atziņa, ko ir teikuši arī daudzi pieredzējuši dakteri, - kustības cilvēkam ir tā lieta, kas nodrošina ilgo dzīvošanu. Vingrošana, skriešana, mērenas fiziskas aktivitātes liek dabiski aktivizēties tām cilmes šūnām, kuras tagad visādi mēģina saglabāt un dabūt iekšā.
Kāda mūzika tevi iedvesmo darbam?
Jo tālāk, jo vairāk mani iedvesmo klusums. Mans parastais teiciens ir - lūdzu, ieslēdziet klusumu! Pavasarī dzied putni, kas var būt skaistāks par to? Vēja šalkas. Skolas ikdienas trokšņi un bērnu čalas, kas apliecina to, ka viss notiek, ka viss ir kārtībā.
Vai tev ir kāda rīta doma un vakara doma?
Vakara doma ir atkarīga no tā, kā ir pavadīta diena, ja ir labi padarīta darba sajūta, tad var mierīgi aiziet gulēt.
Rīta doma: cik šodien iznāks laika pagleznot. Vienmēr liekas, ka laika gleznošanai ir par maz. Tas ir tāds mūžīgais nemiers, ar ko ir jāsadzīvo.