Diena jau ziņoja, ka premjers uzdevis juristiem izvērtēt savu piedāvājumu grūtībās nonākušo kredītņēmēju atbalstam. Proti, ja aizņēmējs nevar atdot kredītu, kas ņemts vienīgā (dzīvojamā) mājokļa iegādei un īpašums (ķīla) tiek pārdots, pēc tam no kredītņēmēja nevar piedzīt atlikušo kredīta summu. Turklāt bankas nedrīkstētu izlikt kredītņēmēju uz ielas - tām būtu pienākums piedāvāt mazākas platības dzīvojamo telpu no savā pārziņā esošā dzīvojamā fonda.
LB norāda, ka kārtējo reizi Latvijai pāri sāk velties neuzticības vilnis. Cēloņi - neskaidru signālu pilnā valsts budžeta apstiprināšanas gaita un piesauktie grozījumi likumos, kas kredītņēmēja atbildību pret kredīta devēju aprobežotu ar ķīlas vērtību. LB uzskata, ka šāda rīcība vai nu bija jāveic agrāk kreditēšanas bremzēšanas nolūkā, vai arī tas jāatliek uz vēlāku laiku. Pēc LB domām, tikpat nepiemēroti šādam lēmumam piešķirt atpakaļejošu spēku.
Premjera preses sekretāre Līga Krapāne Dienai iepriekš skaidroja - likuma grozījumi varētu tikt attiecināti uz piedziņas gadījumiem nākotnē, bet jau izsniegtajiem kredītiem.
LB uzskata, ka pakāpeniski tuvojoties ekonomikas atveseļošanās periodam, šāda rīcība kredītu pieejamību neveicinātu, gluži otrādi - tā palēninātu tautsaimniecības atkopšanos.