Reprezentējot Latvijas grafikas nozares virzību no XX uz XXI gadsimtu, galerijā Bastejs skatāma biedrības Grafikas kamera 20 gadu jubilejas izstāde Lēciens. Grafikas mākslā tas ir lēciens ne tikai laikā, bet arī uztverē, izpratnē, tehnikā un domāšanā. Izstādē skatāmi gan vecmeistaru, gan jauno autoru darbi, atklājot grafikas vēsturi, kā arī dažādās grafikas tehnikas - litogrāfiju, ofortu, linogriezumu un citas.
Grafika tās klasiskajā izpratnē ir tehniski daudzveidīga, sarežģīta un smalka māksla - darbu tapšanai nepieciešami kā īpaši tehniskie resursi, tā mākslinieka skrupulozitāte, pacietība un izkopts prasmīgums. Grafikas kamera apsaimnieko vienu no divām publiskajām grafikas darbnīcām Latvijā, un tur top lielākā daļa no biedrības biedru darbiem.
«Izstādē varam vērot mēģinājumu autoriem interpretēt kādu cita mākslinieka darbu, piedāvāt rimeiku, pārstāstu vai atkārtot grafisku un kompozicionālu paņēmienu savā darbā. Jaunajiem autoriem darbos risinājumi ir ļoti dažādi. Ir plaša tehniku un ideju amplitūda. Vecākais izstādē redzamais darbs tapis 1958. gadā, jaunākie ir īpaši izstādei veidoti šogad, 2015. gadā,» stāsta Grafikas kameras vadītāja Ieva Nagliņa. Arvien populārāk esot miksēt dažādas tehnikas citu ar citu un strādāt starpdisciplinārās izpausmēs, nav vairs svarīga konsekventa tehnika, bet gan ideja. Kā to nosaukt - lai galvu lauza mākslas teorētiķi, smejas Ieva.
Ne tikai tehniskās izpausmes, arī tēmu loks gadu gaitā mainījies - reālistiskā vide un figurālās kompozīcijas bija populārākas senāk, mūsdienās biežāk vērojama abstrakcija, māksliniekam spēlējoties ar krāsu un līniju. Ja iepriekš dominēja abstraktas, mitoloģiskas idejas, kodēti simboli, ko atrodam vēsturē un literatūrā, tad mūsdienās mākslinieki biežāk pievēršas ikdienas mirkļu fiksēšanai, ar to starpniecību runājot par universālām, vispārcilvēciskām vērtībām. Mākslinieki izmanto arī moderno tehnoloģiju priekšrocības - datorgrafiku, 3D druku.
«Savdabīga attīstība notikusi arī estētiskajās prasībās - agrāk darbam bija jābūt nostrādātam tehniski smuki, laikmetīgajā mākslā klātesošs ir apzināts paviršības, netīrības, ikdienišķuma un nejaušības efekts,» atklāj Grafikas kameras vadītāja. Laikmetīgās izpausmes visvairāk raksturīgas Igaunijas grafikai, Lietuvas autori ir robustāki, savukārt Latvijas mākslinieki turas pie tradīcijas, miksējot to ar modernām iespējām.
Izstādes autoru vidū ir Baņuta Ancāne, Boriss Bērziņš, Ilmārs Blumbergs, Inguna Krolle-Irbe, Māris Subačs un citi mākslinieki. Izstāde galerijā Bastejs būs skatāma līdz 7. februārim.