Pēc principa, ka jāizveido triecienmaiņa, kurā nebūtu vājo posmu, pirms spēles ar Avtomobilist rīkojās Rīgas Dinamo treneru kolektīvs ar Arti Ābolu priekšgalā. Jau ilgāku laika posmu treneri cenšas atrast piemērotāku kandidatūru pirmajā maiņā līdzās leģionāriem Marcelam Hosam un Kailam Vilsonam. Centra uzbrucēja Pola Šekuras novirzīšana uz malu situācijā, kad savainojumu ārstē centrs Andris Džeriņš, no malas izskatījās gandrīz vai kā izmisuma solis, it kā rīdziniekiem nebūtu bijušas sešas uzvaras pēc kārtas.
Vēlreiz apstiprinājās, ka Ābolam patīk blenderēt, un pagaidām šāda pieeja attaisnojas. Spēlē pret Avtomobilist jaunizveidotais virknējums nostrādāja ar plusa zīmi.
Pirmā perioda beigās leģionāri Šekura, Hosa un Vilsons aizspēlējās līdz ripas raidīšanai tukšos vārtos, tādējādi apliecinot, ka šāds salikums bijis pareizs lēmums.
Līdz trešā perioda sākumam nekas neliecināja, ka varētu būt vēl viena spēle ar nervu nospriegošanu.
Vitālijs Pavlovs ar metienu Avtomobilist vārtsargam Jevgēņijam Lobanovam starp kājsargiem iekustināja vezumu, leģionāri pārsvaru dubultoja, un, otrajā periodā, spēlējot vienu minūti un 23 sekundes piecatā pret trijiem viesiem, bija lieliska iespēja iegūt pavisam drošu vadību. Taču paši neiemeta, bet Avtomobilist trešās trešdaļas sākuma ofensīva atjaunoja intrigu. Labi, ka priekšējā līnijā vēl vienu vārtu guvumu prata izveidot Indrašis, citādi visādi vēl varēja būt, lai gan rīdzinieki šosezon ne reizi vien ir apliecinājuši savu prasmi pragmatiski sasniegt labvēlīgu iznākumu.
Ar spēli pret Avtomobilist rīdzinieki sasniedza KHL sezonas ekvatoru.
Aizvadītas tieši puse - 27 spēles, kurās ir izteikti pozitīva bilance: 19 uzvaras un 8 zaudējumi. No bīstamās zonas - 9. vietas, kas paliek ārpus play-off, - rīdzinieki ir attālinājušies jau par 16 punktiem.
Iekļūšana izslēgšanas stadijā jeb labāko astoņniekā ir sezonas minimālais uzdevums.