Kursi tikko sākušies, bet jau secināms - tā kā atsaucība mācībām ir liela, šāds projekts ir ilgdzīvotājs, un tas noteikti atstās iespaidu uz nākotnes tendencēm izglītības jomā. «Agrāk vai vēlāk visas augstskolas iesaistīsies tālmācības plūsmā,» paredz M. Auziņš.
Vienam kursam 1300 eiro
«Tas patiesi ir ekskluzīvi - sēžot mājās dīvānā, klausīties augstākās raudzes lekcijas, ko piedāvā vieni no labākajiem pasniedzējiem,» teic LU Open Minded vadītājs Edgars Eihmanis. LU Open Minded ar interneta starpniecību piedāvā trīs lekciju kursus - LU Politikas zinātnes nodaļas docenta Ivara Ījaba lekciju kursu Nācijas un nacionālisms, astronoma Ilgoņa Vilka Visuma noslēpumus šķetinot, Ķīnas kultūras speciālista Kaspara Eihmaņa - Budisms Rietumu lielpilsētu iemītniekiem. Tās ir 12 lekcijas, kuras tiek lasītas vienu reizi nedēļā trīs mēnešu garumā, lekciju video un lasāmie materiāli pieejami elektroniski ikvienam un bez maksas.
Piedāvājot kursus bez maksas, universitātes parāda savu akadēmisko izcilību, domā E. Eihmanis. Viņš skaidro, ka tas ir arī veids, kā augstskolas potenciālajiem studentiem var parādīt, kādi pasniedzēji ir universitātē, kā notiek lekcijas, kāds ir lekciju saturs. «Ja nāksiet studēt, tas ir tas, kas jūs sagaida. Nāciet pie mums!» - bezmaksas lekciju priekšrocības uzskaita M. Auziņš, norādot, ka šo iespēju neuzskata par konkurences instrumentu sacensībā ar citām augstskolām. «Es domāju, ka agrāk vai vēlāk nebūsim vienīgie, kas piedāvā izglītoties internetā,» viņš skaidro.
Arī Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš norāda, ka tie ir LU pirmie soļi šajā virzienā un tas, vai «mazākas augstskolas spēs finansiāli piedāvāt šādus kursus, esot izvērtējams jautājums». Viņš skaidro, ka, piemēram, Vidzemes Augstskolas pasniedzēji spētu konkurēt ar kolēģiem no LU. Arī Daugavpils Universitātes rektors Arvīds Barševskis norāda uz «mazo augstskolu vājo finansēšanu», akcentējot vēl kādu aspektu, kas neļautu ieviest šādus kursus: «Kopš krīzes pasniedzēju atalgojums nav atgriezies iepriekšējā līmenī, tāpēc pasniedzēji ir pārslogoti, bet, lai piespiestu viņus veidot vēl video lekcijas... ir vajadzīgs kāds radošais atvaļinājums,» viņš teic.
Cik šādi kursi izmaksā? E. Eihmanis stāsta, ka tiešsaistes kursiem ir vairāki kreditēšanas modeļi. «Strādājam pie līdzekļu piesaistes, meklējot sponsorus, tāpat katram ir iespēja ziedot. Ir sadarbība ar LU, kas piešķīrusi nedaudz naudas, un trešais naudas avots ir studentu maksa par kursiem klātienē,» viņš skaidro. Jautāts, cik lielas ir projekta izmaksas kopsummā, E. Eihmanis summu neatklāj, norādot, ka tās veido filmēšana, platformas uzturēšana, lektoru algas un citas. Savukārt M. Auziņš atklāj, ka LU projektā ieguldījusi 3900 eiro tehniskajam nodrošinājumam. Tas nozīmē, ka viena lekciju kursa nodrošināšanai tiešsaistē, lai tas būtu bez maksas pieejams ikvienam, piešķirti 1300 eiro.
Pirmo reizi latviski
«LU piedāvātie tiešsaistes kursi ir ekskluzīvi, jo piedāvātā informācija ir akadēmiski pārbaudīta. 12 lekciju kurss dod priekšstatu par to, kas ir izskatītā jautājuma problemātika,» stāsta E. Eihmanis. Viņš arī uzsver, ka Latvijas lekcijas objektīvu iemeslu dēļ ne vienmēr varot sacensties ar Stenforda un Hārvarda Universitātes lektoriem un viņu pētnieciskajām jaudām, bet šoreiz priekšrocība ir tā, ka «pagaidām vienīgie piedāvājam kursus latviešu valodā». Turklāt «šīs lekcijas, piemēram, Nacionālisms, piedāvā ilustrēt lokālo kontekstu - kā nacionālisms veidojies Latvijā. Šādu informāciju nevaram dabūt no ārzemju skolām,» viņš skaidro lekciju unikalitāti.
«Augstskolas šādi pilda misiju - dalīties ar zināšanām, nevis to pārdošanu. Tas ir ideāli - dalīties ar zināšanām un pavilkt uz augšu vispārējo cilvēku zināšanu līmeni,» bezmaksas izglītības unikalitāti skaidro politoloģe un interneta mācību piekritēja Iveta Kažoka. Viņa uzsver vēl kādu plusu: «Pasniedzēji rāda studentiem un kolēģiem to, ko nozīmē labi novadīts kurss. Jo LU atlasījusi daļu no saviem labākajiem pasniedzējiem, kas nozīmē, ka citi pasniedzēji, noskatoties lekcijas, var salīdzināt, vai viņu kurss nobāl vai arī iztur šo līmeni. Salīdzināt var arī studenti. I. Kažoka uzsver, ka «tas vilks uz augšu Latvijas izglītības sistēmas kvalitāti, jo pašiem pasniedzējiem būs ar ko salīdzināt».
Jautāts, vai, daloties ar zināšanām bez maksas, netiek atņemts «maizes darbs», lektors I. Ījabs teic: «Visiem pasniedzējiem kabata pilna ar daudzām lietām, tāpēc iespējams vienu no tām arī neierobežoti multiplicēt. Nevienam jau nav tā, ka viņam ir tikai viens stāsts. Ja viņam ir tikai viens stāsts, viņš nav nekāds pasniedzējs.»
Nav kredītpunktu
Šādas tiešsaistes mācības nekad nespēs aizstāt augstskolas izglītību,» norāda I. Ījabs un skaidro: «Augstskola ir balstīta uz daudz tiešāku komunikāciju starp pasniedzēju un studentu. Klātienē ir iespējama jautājumu un atbilžu daļa, kas ir ļoti svarīga universitātes pieredze. Turklāt augstskola ir arī socializācijas iespēja. Savukārt iespēja klausīties automašīnā atzītu profesoru lekcijas ir aktīvas un garīgi piesātinātas izklaides veids.» Arī E. Eihmanis stāsta, ka iespēja mācīties tiešsaistē juridiski neatsver to, ko dot augstskolas izglītība, jo «kursi nav akreditēti, tiem nav kredītpunktu». Pagaidām lekcijas, ko piedāvā LU, orientētas uz vispārējo zināšanu par pasauli iegūšanu, noslēguma sertifikātiem nav milzīgas nozīmes, uzskata arī Kažoka, uzsverot, ka tomēr aizvien vairāk darba devēju pozitīvi skatās uz to, ka darbinieks domā par to, kā uzlabot savas zināšanas, un progresīviem darba devējiem tas ir pluss. I. Kažoka domā, ka, tiklīdz šis pirmais «bezmaksas izglītības vilnis» būs aizgājis, nākotnē tiešsaistē, iespējams, būs iespējams apgūt arī dažādus augstvērtīgus maksas kursus.