Tā absolūti nav taisnība, un ir vairāki iemesli, kāpēc šādām runām nav nekāda pamata. Baltijas tirgus ir organiska MTG darbības jomas sastāvdaļa, Latvija mums ir būtiska valsts, un uz Baltiju skatāmies kā uz vienotu tirgu. Turklāt Rīgā mums ir bāzētas vairākas pārraidīšanas iekārtas, kas attiecas uz visu MTG grupu, - caur Rīgu iziet vairāk nekā 70 TV kanālu. Turklāt mēs Baltiju redzam kā tirgu ar lielu izaugsmes potenciālu. Tā ka lēmums aiziet no Latvijas nebūtu sevišķi prātīgs.
Kādas ir MTG investīcijas Latvijā, un kādi ir jūsu nākotnes plāni attiecībā uz šo tirgu?
Rīgā esam investējuši tehniskajās iekārtās, lai translētu mūsu kanālus uz vairākām valstīm. Vēlamies arī daļu no Londonas iekārtām pārcelt uz Rīgu. Viena no vissvarīgākajām investīcijām ir ieguldījums vietējās produkcijas radīšanā - gan seriālos, gan šovos. Naudu ieguldām arī kvalitatīvu ziņu veidošanā, kas nav lēti. Lielas investīcijas esam veikuši LNT attīstībā. Vēl ir jāattīsta mūsu interneta tiešsaistes vietnes, jo mūsu vīzija ir kļūt par digitālu izklaides kompāniju. Lai to sasniegtu, mums jākļūst daudz spēcīgākiem internetā tiešsaistes režīmā.
Kā jūs raksturotu Baltijas tirgu - kas mūsu valstīm ir kopīgs, kas - atšķirīgs? Skatītāju gaume ir atšķirīga?
Parasti ārzemniekiem šķiet, ka Baltija ir viens ģeogrāfisks reģions, kas ir teju vienāds, bet patiesībā, aplūkojot skatītāju gaumi, redzams, ka tās ir trīs atsevišķas valstis. Cilvēkiem ir dažādas vēlmes attiecībā uz to, ko viņi vēlas skatīties. Protams, ir līdzības, kas raksturīgas visām trim valstīm. Taču TV programmu veidošana katrā valstī notiek pēc atšķirīgiem principiem, īpaši attiecībā uz pārraidēm krievu valodā, jo krieviski runājošo iedzīvotāju skaits katrā valstī atšķiras. Ja runājam par līdzīgo, visās Baltijas valstīs ir pieprasījums pēc izklaides, pēc vērienīgiem šoviem, tāpat kā pēc kvalitatīvām ziņām.
Vai jūs varētu tuvāk raksturot atšķirīgo starp mūsu valstīm?
Jā, piemēram, Latvijā ir vislielākais pieprasījums pēc vietējiem seriāliem, filmām, pēc vietējiem šoviem ar lokālo zvaigžņu piedalīšanos. Diezgan līdzīga situācija ir arī Lietuvā. Jāteic, ka vairāk līdzību ir starp Latviju un Lietuvu, Igaunijas skatītājs ir atšķirīgāks, ar citādu gaumi. Vēlreiz jāuzsver - mēs Baltiju uztveram kā trīs atšķirīgas valstis.
Kā jūs raksturotu Baltijas tirgu salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, kurās strādājat, piemēram, Skandināviju?
Baltijā mūsu pašu pārraižu ir daudz vairāk nekā Skandināvijā, kur dominē ASV veidotās pārraides. Baltijas tirgū ir daudz augstāks vietējās produkcijas īpatsvars, arī salīdzinot, piemēram, ar Čehiju. Lielā mērā tas skaidrojams ar to, ka Baltijā ir daudz labu producentu, kas savus pakalpojumus piedāvā par saprātīgām cenām. Tā ir būtiska atšķirība salīdzinājumā ar Skandināviju. Vietējās produkcijas lielo īpatsvaru nosaka arī tas, ka atšķirībā no Skandināvijas Centrālajā Eiropā un Austrumeiropā, ja TV kompānija vēlas būt konkurētspējīga, tai ir jāpiedāvā pārraides vietējās valodās, nevis svešvalodās. Vēl viena atšķirība - jums ir labi scenāristi. Skandināvijā vietējās drāmas sākas nevis ar scenāriju, bet gan ar grāmatu, pēc kuras tiek uzņemta filma vai seriāls. Domāju, ka Baltijas drāmai ir potenciāls iziet arī starptautiskos tirgos, tikai tā jāatklāj pasaulei.
Jums ir ļoti maz vietējo raidījumu par sociālām un politiskām tēmām, samērā liels ir Krievijas raidījumu īpatsvars.
Jāteic, ka mēs sevi redzam kā izklaides kompāniju, nevis kā televīziju, kas vēlas aktīvi piedalīties kādas valsts politisko norišu apspriešanā. Tajā pašā laikā savās ziņu pārraidēs mēs, protams, esam objektīvi, vienmēr aizstāvam runas brīvību un vadāmies pēc vietējiem likumiem. Mūsu mērķis nav līdzināties sabiedriskajai televīzijai, kuras galvenā misija ir runāt par sociālekonomiskiem un politiskiem jautājumiem. Ja runājam par Krievijas pārraidēm, jāteic, ka mūsu programmu satura veidošanas pamatā ir viens vienkāršs mērķis - piesaistīt pēc iespējas vairāk skatītāju. Mēs cilvēkiem dodam to, ko viņi vēlas. Mums nav nekādu slēptu politisko mērķu, mēs vienkārši rādām to, pēc kā ir pieprasījums. Piemēram, Igaunijā ļoti labi aizgāja kāds Turcijas seriāls, par ko es biju ļoti pārsteigts. Tas, ka Turcijas seriāli ir pieprasīti, piemēram, Bulgārijā, ir pašsaprotami. Bet par Igauniju man bija pārsteigums. Apmierināt skatītāju pieprasījumu ir galvenais likums, kuru ievēro ikviens programmu direktors.
Nav noslēpums, ka Krievija izvērš informatīvo karu pret Baltijas valstīm. Vai MTG tajā vēlas palikt neitrāls vai tomēr ieņemt kādu noteiktu pozīciju?
Mana un uzņēmuma kopējā pārliecība ir, ka mums jābūt neitrāliem, tādi mēs esam ikvienā valstī, kurā strādājam. To pašu mēs darām Ukrainā - esam objektīvi. Protams, būt neitrāliem vienmēr nav viegli, taču tas ir mūsu primārais uzdevums.
Pagājušajā gadā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome uz laiku aizliedza translēt Krievijas kanālu Rossija RTR. Vienīgais, kas to turpināja darīt, bija VIASAT, jo šo aizliegumu nevarēja piemērot satelīttelevīzijai. Kā jūs to komentētu?
Es neatbildu par VIASAT kā operatora rīcību. Taču mēs, kā jau minēju, vienmēr iestājamies par runas brīvību, protams, saskaņā ar vietējiem likumiem.
Kā jūs vērtējat konkurenci mūsu tirgū, vai tā ir pietiekami godīga, un vai šis tirgus ir labi regulēts?
Negribu mācīt vietējo regulatoru, kā tam jāstrādā. Es tikai varu salīdzināt. No Baltijas valstīm Latvija ir vienīgā, kurā reklāmas tiek raidītas arī sabiedriskajā televīzijā. Arī Čehijā sabiedriskajā televīzijā nav reklāmu. Kāpēc mums tas ir svarīgi? Jo sabiedriskajai televīzijai atšķirībā no komerciālajām ieņēmumi no reklāmas nav vienīgais ienākumu avots. Reklāmas sabiedriskajā televīzijā zināmā mērā kropļo tirgu. Tā ir Latvijas atšķirība no citām valstīm. Jāteic, ka mēs vienmēr ievērojam vietējos likumus. Par to liecina arī nesenais Konkurences padomes lēmums, kas bija mums pozitīvs attiecībā uz cenu ierobežojumiem TV3 grupā. Mēs augstu vērtējam Latvijas valdības deklarācijā ierakstīto apņemšanos stiprināt mediju telpu. MTG vēlas tajā sniegt arī savu ieguldījumu. Faktiski mēs jau pašlaik to darām, par to liecina vietējās produkcijas lielais īpatsvars mūsu programmās.
Kādas vēl bez izklaides ir jūsu prioritātes attiecībā uz saturu?
Mūsu prioritātes ir izklaide, vietējie seriāli, kam svarīgi piesaistīt vietējos talantos un scenāristus, spēcīgas un objektīvas ziņas, kā arī sports.
Varat minēt projektus, par kuriem jūtaties īpaši lepns?
Es esmu lepns par mūsu veidotajiem šoviem, kas ir augstas kvalitātes. Turklāt runa nav par atsevišķiem raidījumiem, bet visiem, tas norāda uz augstu profesionalitāti, kuru nemaz nav tik viegli sasniegt. Es lepojos arī ar vietējām ziņām, kas nav viegls darbs, īpaši pašreizējā politiskajā situācijā. Kā jau minēju, ir iemesls lepoties arī ar vietējiem seriāliem, kas var gūt arī plašākus panākumus un kas ir jāreklamē ar mūsu ražošanas nodaļu starpniecību. Pirms pāris gadiem populāri bija Latīņamerikas, pēc tam Turcijas seriāli, tagad varētu būt Baltijas seriālu popularitātes laiks. Skandināvu seriālu popularitāte sākās tā, ka vispirms bija grāmata, tad filma vai seriāls, kas palēnām iekaroja popularitāti. Lielā mērā tas ir mārketinga jautājums.
Patlaban ir daudz jaunu platformu - internets, viedtālruņi. Kādi ir jūsu galvenie izaicinājumi šajā digitālajā laikā?
Šis ir lielu pārmaiņu laiks, kas īpaši labi redzams Skandināvijā, kur līdz ar internetā raidoša medija parādīšanos situācija ir radikāli mainījusies. Cilvēki, īpaši jaunieši, vairs tik daudz neskatās ierasto televīziju. Liels izaicinājums raidorganizācijām ir uzrunāt jauniešu auditoriju. Mēs vairs nevaram būt tikai vienkārša televīzija. Jau pašlaik mēs piedāvājam tiešsaistes televīziju, piemēram TV Play. Mēs pārņemsim Skandināvijas pieredzi, kuru tā guvusi, konkurējot ar internetā raidošo mediju, un centīsimies to iedzīvināt arī Austrumeiropā.