Piemēram, aprakstītajā gadījumā ne Krievijas armija, ne Neatkarīgo Valstu Savienības bruņoto spēku vadība nebija laikus iesniegusi Latvijas Aizsardzības ministrijai nekādu informāciju par to, ka Lietuvā izvietotā karaspēka daļa šķērsos Latvijas teritoriju. LR Aizsardzības ministrijas Ārējo sakaru pārvaldes priekšnieks Auseklis Pļaviņš Dienai izteicās - viņam neesot nekādas pārliecības, ka šī daļa nebraukšot uz Rīgu. Viņš arī stāstīja, ka Latvijā joprojām ierodas jauniesaucamie no NVS valstīm, tā pārkāpjot vienošanos.
Skaidrības nebija arī par to, cik pavisam bijušo padomju karavīru tajā laikā atrodas Latvijā. Dienas rakstā tika pieminēts Ostankinas TV ziņās dzirdēts skaitlis - 60 tūkstošu -, savukārt Krievijas vicepremjers Sergejs Šahrajs Latvijas pusei nesen bija nosaucis 45 tūkstošus. «Kuram skaitlim tad ticēt? Tomēr Krievijas murgi ir tik apbrīnojami un neprognozējami, un es tiešām nebrīnītos, ja izrādītos, ka šis skaitlis mēneša laikā ir mainījies,» Dienai situāciju toreiz komentēja A. Pļaviņš. (Tālavs Jundzis ir minējis, ka 1991. gada septembrī Latvijā atradās 51 348 PSRS bruņoto spēku militārpersonu.)
Arī par Krievijas armijas izvešanas termiņiem vēl nebija panākta vienošanās. 1992. gada 3. martā, kad sākās Krievijas karaspēka izvešana no Lietuvas, Dienas ziņa vēstīja, ka arī Latvijā jau martā tā sāksies, taču, kā preses konferencē bija izteicies ziemeļrietumu karaspēka grupas pavēlnieka pirmais vietnieks ģenerālleitnants Fjodors Meļņičuks, process varētu ilgt pat līdz 1999. gadam. Ja būtu noticis tā, kā pieļāva Meļņičuks, mēs Putinu būtu sagaidījuši agrāk nekā armijas izvešanu… Tomēr notika citādi, Krievijas armija tika izvesta divu gadu laikā - līdz 1994. gada 31. augustam -, izņemot Skrundas lokatoru.
1992. gada marta sākumā sabiedrību gan Krievijas armijas kustības uztrauca mazāk nekā civilās katastrofas, konkrēti 3. martā pulksten 5.20 no rīta Tveras apgabala teritorijā notikusī pasažieru vilciena Jūrmala katastrofa reisā Rīga - Maskava. Dienas korespondenti Kārlis Seržants un Dzintars Medenis ziņoja, ka Dienas korespondentu Maskavā Aināru Dimantu Krievijas Iekšlietu ministrija informējusi par katastrofas iemeslu: Jūrmalas lokomotīves apkalpe neesot ievērojusi aizlieguma signālu, un vilciens, joņojot pa viensliežu dzelzceļu, ietriecies stāvošā kravas vilcienā. No sliedēm nogājuši un apgāzušies divi pasažieru un četri kravas vagoni, trijos pasažieru vagonos izcēlies ugunsgrēks. Par bojāgājušo skaitu 4. martā vēl nebija skaidrības, un 5. marta Dienas galvenā ziņa vēstīja, ka vilciena katastrofas upuru skaits aug, apzināti jau 37 bojāgājušie. Vēlāk upuru skaits pieauga līdz 48 bojāgājušajiem.