Otrs iemesls, kas uzreiz nāk prātā, ir ārzemnieku problēma. Taču šis izskaidrojums, manuprāt, ir vājš un tikai aizduļķo skatu uz patiesajiem iemesliem. Pagātnē bieži tikušas vainotas etniskās minoritātes, tiklīdz ekonomiskais cikls atkal sasniedzis statistikas dibengalu. Kaut televīzijas bildes no Anglijas rāda citu bildi, tomēr esmu dzirdējis, ka grautiņos piedalījušies arī daudz etnisko angļu, kuri arvien lielākā skaitā papildina lielpilsētu nabadzīgo rindas.
Gan M. Tečere, gan T. Blērs un citi Eiropas politiķi jau gadu desmitiem skandina, ka cīnīsies pret sabiedrības noslāņošanos un elites privilēģijām, un kā risinājumu daudzi piedāvāja radikālu tirgus liberalizāciju. Tirgus neredzamajai rokai vajadzētu visu pašai salikt pa plauktiņiem, kamēr leģislatīvā vara pilnībā atsakās no visas ietekmes un jebkādiem uzraudzības mehānismiem. Vai tas neskan mazliet naivi? Valstij, baņķieriem un naudas žonglieriem jāsit pa pirkstiem, citādi tie paspēlēs visu kapitālu! Mūsdienu tirgus liberālisms ir valsts paklanīšanās un nespējīga roku noplātīšana finanšu burvju priekšā, bet liberālisms - pilsoniskā brīvība - ir tikai burkāns, kas nemainīgā attālumā vienmēr karājas acu priekšā. Valsts ņem fantastisku apjomu kredītus, tādējādi zaudējot neatkarību, un piedevām privatizē visu valsts sektoru.
Varam novērot, ka pilsonim tiek atņemti dažādi labumi, kuri kādreiz bija pašsaprotami. Par naudu tie vēl ir pieejami, piemēram, laba izglītība vai zobārsts, bez naudas tie kļuvuši tikpat kā nesasniedzami. Pilsonis jūt, ka ievēlētā vara negrib vai nespēj neko mainīt, un uz šī resursu pārpilnības fona, gribot arī sev nodrošināt labus apstākļus, bet nespējot to, rodas neapmierinātība. Par to, cik tā ir liela, pārliecinājāmies Anglijas gadījumā, kad kāda policista lodes nogalināta jaunieša dēļ dega veikali vairākas lielpilsētās. Arī Francijā un Grieķijā bijuši līdzīgi gadījumi, Vācijā regulāri tiek dedzinātas automašīnas, kāda neatklāta apvienība dedzināja un spridzināja naktīs banku filiāles, sadursmes ar policiju Hamburgā, desmitiem tūkstošu demonstrantu uz ielām Štutgartē vairāku nedēļu garumā kāda Vācijas dzelzceļa projekta dēļ, regulāras ielu kaujas ar policiju Berlīnē. Šajā katlā savu prīzi piemetuši arī mediji, kurus mierīgie protesti nemēdz interesēt, un demonstranti tādā veidā jūtas vienkārši nepietiekami pamanīti.
Eiropas zildzeltenā laiviņa pamatīgi sašūpojusies, un, ja elektorāts arī tālāk domās tikai par metodēm, kā labāk izkliedēt demonstrantus, radīt par viņiem necivilizētu barbaru un vandaļu priekšstatu, tad Eiropai draud arvien lielāka cilvēku radikalizēšanās. Nepieciešamas spēcīgas reformas, finanšu vājprātam jāpieliek gals, jāapstādina neapdomīgā valsts īpašuma privatizācija un beidzot jāaptver, ka naudu no tukša gaisa nevar radīt mūžīgi.