E. Smiltēns pēdējās reģionālajās debatēs, kas notika Rīgā, aicināja iesaistīt partijas dzīvē ikvienu tās biedru un dot iespēju Vienotībā izaugt jauniem līderiem. Uz diskusijas vadītāja Jāņa Dombura jautājumu, kas ir vājākais elements partijā, E. Smiltēns atbildēja: «Skaudība, nenovīdība, neuzticība un intrigas.» Savukārt A. Piebalgu uztrauc tas, ka vairāk nekā no 2000 partijas biedriem interesi piedalīties kongresā izrādījuši tikai aptuveni 600 cilvēku. No tiem vairāk nekā 200 pārstāv Rīgas nodaļu. Jau labu laiku partijā tiek kalkulēts spēku samērs, pieņemot, ka A. Piebalgu vairāk atbalsta smagsvari un rīdzinieki, bet E. Smiltēnu - biedri reģionos. Taču, pēc vairāku biedru domām, kā vienam, tā otram ir izredzes saņemt balsis gan no Rīgas, gan reģioniem.
Neatkarīgi no tā, kuru no kandidātiem ievēlēs par priekšsēdētāju, partijā joprojām liels svars būs tagadējai līderei Solvitai Āboltiņai. «Viņas loma partijā, tāpat kā Aivara Lemberga ietekme Zaļo un Zemnieku savienībā, vienmēr būs liela, jo kā viens, tā otrs spēj uzlikt darba kārtību un savā būtībā ir līderis,» atzina viens no Vienotības vadošajiem politiķiem. S. Āboltiņa sestdien atstās amatu, bet turpinās vadīt Vienotības Saeimas frakciju un kandidēs arī valdes vēlēšanās, kurās par 14 vietām valdē cīnīsies 41 partijas biedrs.
Padomāt par vēlētāju
Vienotības priekšsēža amata kandidāti pārstāv katrs savu politiķu paaudzi. Debatēs gan ne reizi vien vecākās paaudzes klātesošo aplausi bija adresēti gados jaunajam E. Smiltēnam. A. Piebalgs politisko darbību sāka 90. gadu sākumā kā izglītības un zinātnes ministrs, savukārt E. Smiltēns politikā ienāca kopā ar Aigara Štokenberga vadīto partiju Sabiedrība citai politikai, kura bija viena no Vienotības dibinātājām. Kopš tā laika viņš ir politikā, bet vienmēr bijis otrajā pozīcijā kā frakcijas vadītāja vietnieks un ministriju parlamentārais sekretārs.
Eiropas Savienības komisāra amatam A. Piebalgu savulaik izraudzījās Tautas partija (TP) Induļa Emša (ZZS) valdības laikā cerībā, ka pēc pirmā pilnvaru termiņa A. Piebalgs atgriezīsies Latvijā un vedīs TP uz Saeimas vēlēšanām. Taču viņš pievīla savus izvirzītājus un nolēma eirokomisāra amatā strādāt vēl vienu pilnvaru termiņu. Kad tas beidzās, Tautas partijas vairs nebija, bet A. Piebalgs pievienojās Vienotībai - gan viens, gan otrs politiskais spēks pārstāvēja Eiropas Tautas partiju grupu. A. Piebalgs Dienai apstiprināja - TP cerēja, ka viņš tai pievienosies -, bet neatminējās sarunas par kandidēšanu uz TP priekšsēdētāja posteni, jo tajā bijuši savi spēcīgi līderi. A. Piebalga priekšrocība ir viņa atpazīstamība un pieredze. Atšķirībā no E. Smiltēna, kurš vairākas nedēļas ziedo nakts stundas, lai sagatavotos līderu debatēm, A. Piebalgs var izmantot tās zināšanas, kas viņam jau ir. Taču diskusijas parādīja, ka E. Smiltēna cīņasspars ir ievērojami lielāks nekā A. Piebalgam, kurš atšķirībā no konkurenta to uztver nevis kā karjeras iespēju, bet nepieciešamību saglabāt eiropeisku partiju un izteikti runāja par vērtībām. Tikmēr politiskajos kuluāros pastiprinās runas, ka Vienotības neiekļūšana nākamajā Saeimā nozīmētu Zaļo un Zemnieku savienības sadarbību ar Saskaņu nākamajā parlamenta sasaukumā.
E. Smiltēns nekad iepriekš tik ļoti nav bijis starmešu gaismā - viņš pat kandidātu sarakstā vēlēšanās nekad nav iekļauts pirmajā piecniekā -, turpretim A. Piebalgam sabiedrības uzmanība ir pierasta lieta. Vairāki viņa atbalstītāji uzsvēra, ka, izdarot izvēli, jādomā, kā ievēlēto līderi uztvers Vienotības vēlētājs, kam nepieciešama autoritāte ne tikai partijā, bet arī sabiedrībā. Taču A. Piebalgs nav ne Saeimā, ne valdībā, tas ievēlēšanas gadījumā var prasīt papildu izveicību, organizējot darbu.
Neatklāj komandu
Tas, ka E. Smiltēns ir iesaistīts politiskajos procesos, atspoguļojās arī debatēs, jo viņa viedoklis vairāk vai mazāk saskanēja ar partijas pozīciju. A. Piebalgs vairākkārt nāca klajā ar negaidītu viedokli, piemēram, paziņojot par atbalstu obligātajam dienestam vai idejai par tautas vēlētu prezidentu. Šie jautājumi nav bijuši Vienotības darba kārtībā. Tajā pašā laikā ir jūtams, ka tas ir viņa viedoklis, ko politiķis neuztiepj citiem, bet tikai aicina par to diskutēt. Savukārt E. Smiltēns pirms debatēm aptaujāja cilvēkus, kas bija saistīti ar konkrēto tematu, lai uz tā pamata pamatotu pausto nostāju. Tāpēc bija grūtāk saskatīt robežu, kur beidzas viņa paša domas un parādās cita viedoklis. Vienotības līderu debates esot skatītas internetā arī Dubaijā, tas tikai liecina, ka savam agrākajam politiskajam domubiedram joprojām līdzi jūt arī A. Štokenbergs, kurš tagad strādā tālajā zemē.
Vienotības priekšsēde S. Āboltiņa Dienai sacīja, ka no jaunā priekšsēdētāja sagaida skaidrus mērķus un spēju izveidot savu komandu. Ne viens, ne otrs pretendents uz amatu nevarēja Dienai nosaukt savu komandu, ko lielā mērā noteiks arī valdes vēlēšanas. S. Āboltiņa arī vēlas, lai ievēlētais līderis aicina savā komandā konkurentu, kurš zaudējis. Taču A. Piebalgs nekandidē uz valdi - ja viņš nekļūs par priekšsēdi, tad nebūs arī valdē. Ja viņam būšot lemts vadīt partiju, viņš noteikti aicinātu E. Smiltēnu savā komandā. «Viņš ir labs, es ļoti labprāt strādātu cieši kopā ar Edvardu, viņam ir potenciāls izaugt par līderi,» Dienai sacīja A. Piebalgs. Abu turpmākajai sadarbībai gatavs bija arī E. Smiltēns. Gan viens, gan otrs jau tagad strādā valdē. Kad reģionālās debates notika Liepājā, abiem pretendentiem vaicāja, kāpēc viņi jau līdz šim partijas labā nav darījuši to, ko sola nākotnē. Atbildot uz to, E. Smiltēns centās uzskaitīt savus labos darbus, taču A. Piebalgs paziņoja, ka viņš kā valdes loceklis uzņemas atbildību par notikušo, un piebilda: «Nebija jēgas sasaukt ārkārtas kongresu, ja valde būtiski nemainās.»
Premjera kandidāts
Vienotība joprojām nav atbildējusi vēl uz kādu jautājumu - kāpēc priekšsēža vēlēšanās nekandidē neviens no tās ministriem, jo jaunais līderis būs arī Vienotības premjera amata kandidāts. Tai ir pieci ministri - ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, kā arī izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis un labklājības ministrs Jānis Reirs, kuri pēc valdības demisijas pretendēja uz premjera amatu. A. Piebalgam ir 90. gados gūta valdības pieredze, bet E. Smiltēns tajā nekad nav strādājis. Savukārt Ilze Viņķele uzskata: «Pie tās vietas koalīcijā, kāda tagad ir Vienotībai, treniņa laika mums vairs nav. Tā ir diezgan nežēlīga politiskā vide.»
Kad Diena vienam no ministriem lūdza pateikt, kādu priekšsēdētāju šajā situācijā vajadzētu izvēlēties, viņš vispār neko neatbildēja, bet ar žestiem lika saprast, ka par politiku un partiju nerunā. Tās varētu būt vēl vienas no Vienotības grūtībām - partijā ir cilvēki, kas, pateicoties Vienotībai, ieguvuši nozīmīgas pozīcijas varā, bet neuzskata, ka viņiem vajadzētu piedalīties arī partijas stiprināšanā. Par to Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma runāja arī S. Āboltiņa, teikto adresējot arī Eiroparlamenta deputātiem, «kuri ir izmantojuši partiju kā liftu, bet pēc tam viņu darbība kļuvusi nemanāma». Vēl vairāk - viņi no malas ir gatavi partiju kritizēt. Kā izņēmumu S. Āboltiņa minēja tikai Inesi Vaideri, respektējot arī Valda Dombrovska darba slodzi.