Īpaši sasauktajā sēdē šodien valdība izsludinās oficiālu sēru dienu; vienos dienā līdz ar visu Eiropu kopīgā klusuma brīdī cilvēki aicināti pieminēt terora akta upurus.
Saskaņā ar Francijas Ārlietu ministrijas informāciju starp cietušajiem un bojāgājušajiem nav Latvijas valstspiederīgo. Tomēr Latvijas augstākās amatpersonas jau nedēļas nogalē, pievienojoties citu Eiropas valstu līderiem, nosodīja teroristu uzbrukumus un pauda līdzjūtību bojāgājušo tuviniekiem, un vienlaikus aicināja būt stipriem un vienotiem līdz ar visu Eiropu. R. Vējonis norādīja - šie notikumi atgādina, ka jācīnās pret ekstrēmismu un ka terorisms šajā gadsimtā ir viens no lielākajiem izaicinājumiem visā pasaulē. Tomēr līdz ar gatavību sevi aizsargāt nedrīkst ļauties panikai un dezinformācijai. «Nacionālās drošības padomes vārdā vēlos uzsvērt, ka terorisma draudu līmenis Latvijā nav mainījies - un tas joprojām ir zems,» sacīja prezidents un piebilda, ka drošības dienesti strādā pastiprinātā režīmā un cieši sadarbojas ar Francijas un citu valstu kolēģiem.
«Apzinos, ka terora draudu jautājums sabiedrībai ir būtisks kontekstā ar Eiropā notiekošajām diskusijām par patvēruma meklētājiem. Vēlos atgādināt, ka bēgļi ir tā sabiedrības daļa, kas uz Eiropu bēg tieši no kara un ekstrēmisma. Latvija ir rūpīgi izvērtējusi iespējas uzņemt patvēruma meklētājus - un turpinās darbu šajā jomā, pildot līdz šim uzņemtās saistības,» savā uzrunā uzsvēra R. Vējonis. Viņš atkārtoti uzskaitīja arī veicamos darbus, proti, Eiropā jāizveido efektīvs atpakaļsūtīšanas mehānisms, jānostiprina ārējās robežas un jāstiprina cīņa ar organizēto noziedzību, kas nodarbojas ar patvēruma meklētāju kontrabandu.
Arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Vienotība) Dienai apliecināja, ka Latvijā terorisma draudu līmenis nav paaugstinājies: «Latvijā vēl joprojām nav pamata uztraukties, mums nav paaugstinājies terorisma draudu līmenis. (..) Vienādības zīmi starp «bēglis» un «terorists» vilkt nevar.»
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība) sestdien Latvijas Radio atzina - notikušais parāda, ka joprojām nav darīts pietiekami, arī Eiropas Savienības (ES) iekšienē, lai cīnītos ar dažādiem teroristiskiem grupējumiem. «Eiropas valstīm ir daudz ciešāk un koordinētāk jāsadarbojas, lai šādus terora aktus nākotnē nepieļautu,» viņš norādīja, nekonkretizējot, ko tieši varētu mainīt, vien uzsverot - jādod laiks izmeklētājiem noskaidrot notikušo un tad jālemj par stingrākiem drošības pasākumiem.
Asāka reakcija uz notikušo ir tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam (NA), kurš uzskata - lai gan Šengenas līgums ir jāsaglabā, robežkontrole jāatjauno visās ES valstīs, turklāt nekavējoties. «Pamatojums ir pašsaprotams, ja reiz ir iestājusies ārkārtas situācija, ir jāveic ārkārtas pasākumi. Un Šengenas līgumā šādi pasākumi ir iespējami, saglabājot līgumā noteiktos nosacījumus par brīvu pārvietošanos, var noteikt konkrētus ierobežojumus robežkontroles veidā, bet par šo ierobežojumu stingrības pakāpi un intensitāti ir jālemj visām Šengenas valstīm kopā,» savu nostāju Dienai skaidroja ministrs, minot, ka patlaban tieši nelegālo imigrantu atsijāšana no bēgļiem ir viens no grūtākajiem uzdevumiem. Turklāt pastiprināta drošības kontrole jau tiek veikta, kad risku līmenis paaugstinās: «Līdz šim tas bijis saistīts ar dažādu pasākumu rīkošanu - viena valsts kaut ko dara, otra valsts. Manuprāt, tas būtu jādara koordinēti un nekavējoties.» Tieši kā tam vajadzētu izpausties, jau ir tālāku diskusiju jautājums - vai tā būtu robežkontrole, pastiprinātas pārbaudes uz lielākajiem ceļiem un lidostās vai kā citādi. Taču «skaidrs, ka, personas pārvietošanās brīvības īpaši neierobežojot, var precīzi veikt šo personu identifikāciju, un tas ir pats galvenais».
R. Kozlovskis gan pret iespēju atjaunot robežkontroli ir skeptisks, norādot, ka ir virkne lietu, par kurām jādomā operatīvāk: «Tas, ka Francija ir ieviesusi ārkārtas robežkontroli, ir jāsaprot - viņiem ir ārkārtas situācija. (..) Runājot par citām ES dalībvalstīm - būtu nepieciešams izveidot pasažieru datu reģistru, vienotu regulējumu par ieroču apriti, jo arvien vairāk tiek izmantoti triecienšaujamieroči, un ir skaidrs, ka tie tiek nelegāli ievesti ES, tāpat arī kopējā iebraukšanas sistēma valstī - veidot to efektīvāku, lai var izsekot tos teroristus, kuri pārvietojas no ES uz trešo valstu nometnēm un atpakaļ.»
Ceļotājiem Francijā šajās dienās jārēķinās ar pastiprinātu robežkontroli un to, ka iespējami ierobežojumi pārvietošanās ziņā, īpaši vietās, kurās notika uzbrukumi, Dienai atzina Latvijas Ārlietu ministrijā. Tomēr citās Šengenas zonas valstīs par īpašiem drošības pasākumiem pagaidām neesot runas.