Tas nozīmē, ka iespējams atgūt vien nelielu daļu. Problēma ir tā, ka šo procedūru neuzskata par plānveida operāciju, uz kuru nebūtu attiecināms 150 latu ierobežojums. Arī uz zobārstniecību šis limits neattiecas.
«Diemžēl izdevumi par procesu ir krietni vien lielāki [par Ls 150] - reizes desmit,» saka Irvita. «Liels atbalsts pāriem, kas par saviem līdzekļiem veic neauglības ārstēšanu, būtu ļaut gada deklarācijās mākslīgo apaugļošanu iekļaut pilnā apmērā, neuzliekot ierobežojumus.» Šī problēma skar ne tikai Irvitu, bet ļoti daudzus pārus, no kuriem daļa pat gadiem ilgi tērējuši milzu līdzekļus cerībā mākslīgās apaugļošanas ceļā tikt pie bērniņa. Vairāki cilvēki arī interesējušies Veselības ministrijā (VM), lūdzot rast risinājumu.
VM šī problēma ir zināma. Taču no VM atbildes izriet, ka pagaidām aktīvs darbs pie problēmas risināšanas nenotiek. «VM piekrīt, ka būtu nepieciešams diskutēt ar Finanšu ministriju un VID par attaisnoto izdevumu summas pārskatīšanu ārstniecības izdevumiem, jo attīstījusies un mainījusies ārstniecība un līdz ar to tās finansiālās izmaksas ir ievērojami palielinājušās no tā brīža, kad tika noteikti līdzšinējie limiti,» saka Oskars Šneiders, VM pārstāvis.
Tā kā Irvitai jau ir 35 gadi, viņa tuvojas tā sauktajam kritiskajam vecumam. Proti, viens no šoruden uzsāktās valsts apmaksātās medicīniskās apaugļošanas programmas kritērijiem ir vecums - tikai līdz 37 gadiem (ieskaitot). Saņemt valsts pakalpojumu Irvitai nav lielu cerību. Šīs programmas virzību Irvita «vaktējusi» līdz ar pirmajām izskanējušajām ziņām, jo tā viņai ir ļoti būtiska, tomēr gadījies misēklis. Viņa bija reģistrējusies neauglības reģistram, taču tikai septembra sākumā uzzinājusi, ka ar šo iesniegumu nepietiek - to neuzskata par pieteikšanos rindā un ir vēl jāpiesakās atsevišķi kādā no klīnikām. Tad Irvita telefoniski reģistrējusies klīnikā, kuru iepriekš apmeklējusi. «Kad pierakstījos, rinda jau izrādījās pagara,» saka Irvita. Viņa parēķinājusi - rinda visdrīzāk pienāks tikai 2014. vai pat 2015. gadā.
Irvita saka: «Plānojam sagaidīt nākamo gadu, noskaidrot situāciju ar rindām, un, ja tā būs vēl ļoti tālu, mēģināsim rast iespēju veikt mākslīgo apaugļošanu paši par saviem līdzekļiem.» Irvita arī saka - protams, atbalsts no valsts puses ir ļoti pozitīvi vērtējams, tikai, kamēr šī programma īsti nav iekustējusies, ir ļoti daudz neskaidrību un nav arī īsti saprotams, ar ko ir jārēķinās, esot šajās rindās. Irvita uzskata - labāk būtu veidot vienotu sistēmu - vienu rindas kārtību, nevis katrā klīnikā savu. Pacienti arī priecātos, ja katrs pāris, piemēram, interneta vietnē, ievadot paroli, varētu uzzināt, cik tālu rindā tikuši. Vai atbildīgā iestāde vismaz varētu publicēt aktuālos datus, kā rindas virzās uz priekšu.