Velosipēdu muzejs Saulkrastos pievilina apmeklētājus ar īpašu senatnes gaisotni un visnotaļ interesantu piedāvājumu. Par unikāliem vēstures lieciniekiem kļuvusi tēva un dēla Jāņa un Gunta Sereginu velosipēdu kolekcija. Saulkrastu velosipēdu muzejs ir vienīgais nozīmīgais šāda veida muzejs Baltijā, taču pasaulē šī kustība ir attīstīta ļoti plaši - īpaši daudz velosipēdu kolekcionāru un muzeju ir Vācijā, Amerikā un Lielbritānijā.
«Jau vairāk nekā trīsdesmit gadu kolekcionēju visu, kas saistās ar divriteņu rūpniecību, tirdzniecību un attīstību Latvijā. Muzejs ir tapis no manis daudzu gadu gaitā savāktās kolekcijas materiāliem, un tos publiskai apskatei pirmo reizi izstādījām 1997. gadā, kad Saulkrastu iedzīvotāji svinēja pilsētas svētkus. Kopš tā laika muzejs ir izveidojies par pastāvīgu iestādi, kurā var apskatīt vairāk nekā sešdesmit Latvijā ražotu velosipēdu, kā arī dažādas lietas, kas saistās ar riteņbraukšanas sportu, rūpniecību un Latvijas biedrībām. Pirms Otrā pasaules kara un arī cara laikos mūsu valstī ir pastāvējušas vairākas riteņbraucēju biedrības, turklāt tādu bija gandrīz katrā pilsētā,» stāsta Jānis Seregins, Saulkrastu velosipēdu muzeja veidotājs un īpašnieks. «Daudzos gados man ir izveidojies visai plašs arhīvs par dažādām aktivitātēm un ar velosipēdu kultūras attīstību saistītiem cilvēkiem. Arī paši apmeklētāji bieži vien mēdz papildināt muzeja kolekciju ar savai ģimenei piederošajām vērtībām, un šie materiāli ļoti palīdz pētīt riteņbraukšanas vēsturi. Esam pateicīgi arī par ikvienu informāciju saistībā ar seno velosipēdu vai detaļu atrašanās vietu.» Jānis Seregins ir arī grāmatas No Letnera līdz Ērenpreisam. Velosipēdu rūpniecība Latvijā 100 gados līdzautors.
Muzejā var aplūkot lielāko Austrumeiropas velosipēdu firmas zīmju kolekciju, kas ir vairāk nekā 800 eksemplāros no visas pasaules. Papildus tiek piedāvāti gida pakalpojumi, kā arī tūristiem noderīgā velosipēdu noma un divriteņu labošana. Gadā muzeju apmeklē ap 6000 latviešu un ārzemju tūristiem, un, kā stāsta Jānis Seregins, visvairāk apmeklētāju mēdz ierasties no Baltijas valstīm, kā arī no Vācijas, Krievijas, Zviedrijas, Japānas.