Diemžēl, tas ir vienīgais, ko pamana... Es jau vairāk nekā divus gadus mēģinu pievērst uzmanību tam, ka pret mani vērsta absolūti nelikumīga darbība, ko īsteno valsts vara prokurora personā. Manā rīcībā ir juridisko zinātņu profesoru atzinumi, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dokumenti, kas to pierāda. Līdz šim diemžēl nevienu tas neinteresēja.
Dažos vārdos - par kādu pārkāpumu ir runa?
Man ir daudz dažādu īpašumu, tāpēc ikgadējās deklarācijas aizpildīšanu jau gadiem ilgi uzticu konsultantiem. Tie bija pieļāvuši kļūdu, ko es pats nolēmu labot. VID neņēma vērā labojumu, jo, kā viņu pārstāvji paziņoja tiesā, elektroniskās deklarēšanās sistēma (EDS), ko lieto VID, neparedzot iespēju labot iepriekš pieļautas kļūdas.
Patiesa informācija mazāk būtiska kā elektroniska sistēma?
Jā, bet tas nav vienīgais absurds prasībā pret mani. Tāpēc sākumā šai lietai lielu uzmanību nepievērsu, domāju, ka tiesā savu taisnību pierādīšu. Biju pat deputāta darbā paņēmis pauzi, nerādījos Saeimā ar domu, lai nevienam nebūtu pamata pārmest, ka ietekmēju tiesu varu, izmantojot savu statusu. Tiesas sēde bija nozīmēta uz 31. martu, bet tā nenotika - prokurora aicinātais cilvēks nebija ieradies, nākamreiz to kundzi atvedīšot piespiedu kārtā. Es gan neticu, ka ar to kas beigsies.
No kā tāda skepse?
Kad jautāju, kāpēc VID pārstāvi nevarēja uzklausīt jau pašā sākumā, saņēmu atbildi, ka tagad vajagot skaidrojumu par likumiem. Es atvainojos, ja uzrādāt man apsūdzību, jums jau iepriekš bija jābūt skaidrībai par likumiem, nevis pēc tam, kad jau divus gadus notiek tiesa, sākt skaidrot, kas rakstīts likumos!
Kad ar šo stāstu vērsos pie ģenerālprokurora, viņš norādīja, ka viņam neesot tiesību iejaukties prokuroru darbībā, teorētiski to varot virsprokurors, bet es atvainojos - virsprokurors ir no Jelgavas, es zinu aizkulises, kā viņu savulaik apstiprināja ar pilsētas mēra Andra Rāviņa piekrišanu.
Faktiski tiesu vara saistīta ar politiku?
Precīzi. Protams, ka man tagad atkal teiks: Liepiņ, pierādi! Bet kā tādas lietas vispār būtu iespējams pierādīt? Tajā pašā laikā mums Latvijā ir viens valsts kapitālsabiedrības vadītājs, pret kuru jau 2010. gadā KNAB rosināja lietu par vairāk nekā miljons latu nenorādīšanu deklarācijā. Klusums par to...
Kurš tas ir?
Uģis Magonis. Vēl piemērs: nesen Pietiek.com bija informācija par policisti, kas deklarācijā «tā netīšām» nav uzrādījusi 92 tūkstošus eiro. Pirmajam nosauktajam vispār nekāda soda, otrai - neliels administratīvs sodiņš. Bet tur tiešām ir radīti zaudējumi valstij nenomaksātu nodokļu veidā. Manā gadījumā, pat ja nebūtu labojis kļūdas, zaudējumu nebija - visi darījumi ir fiksēti gan līgumos, gan valsts iestādēs, tos reģistrējot, gan arī maksājot caur banku pārskaitījumiem. Visas summas deklarācijā norādītas, un tās ir reālas. Nodokļi nomaksāti.
Kāpēc tad kaut kas tiek apšaubīts?
Netic, tāpēc, ka negrib ticēt. Bija viens gadījums ar pārdotu īpašumu. Kaut visi dokumenti (līgums, banku pārskaitījumu apliecinājumi u. tml) bija pieejami, prokurors par visu vari gribēja pārliecināties, ka darījums tiešām noticis. Izsauca attiecīgo cilvēku uz tiesu, viņš atbrauca no Latvijas otra gala, viņam pajautāja, vai šis darījums notika, saņēma apstiprinājumu, paldies un uz redzēšanos! Tikai tāpēc tas cilvēks bija jādzenā pāri visai valstij? Un vēl cits gadījums, kas notika ar manu meitu. Kad beidzu būt satiksmes ministra padomnieks, iesniedzu VID amatpersonas statusa izbeigšanās deklarāciju. Pēc dažiem mēnešiem notika pašvaldību vēlēšanas, kļuvu par deputātu, līdz ar to man bija jāiesniedz deklarācija par situāciju uz to brīdi. Prokurors, nepārzinot šo jautājumu, piesējās, ka neesmu uzrādījis to, kas jau vienreiz nodeklarēts un par ko atkal visi nodokļi nomaksāti. Viņam nepatika arī viens deklarācijā uzrādītais darījums, kur bija iesaistīta mana meita. Izsauca viņu pratināt, meita toreiz bija pēdējos mēnešos stāvoklī, bet neviens to neņēma vērā! Arī tiesā, pat pēc tam, kad VID darbinieks bija liecinājis, ka šie darījumi ir atspoguļoti manās deklarācijās, prokurors vienalga uzstāja uz meitas, kurai tajā brīdī bija mēnesi vecs bērns uz rokām un vīra nebija mājās, saukšanu uz tiesu. Es jautāju, vai tagad ir čekas laiki, kāpēc jātraumē māte un bērns, bet arī tas nevienu neinteresēja.
Saeimā par to esat runājis?
Es jau vairāk nekā divus mēnešus visiem stāstu un rakstu, ka pret mani vērsušies, bet arī tur nevienu tas neinteresē. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece pagājušonedēļ tiešajā ēterā paziņoja, ka ar mani esot runājusi. Kurā brīdī? Izrādās, ka tā runāšana notikusi, kad bija sasaukta frakciju vadītāju un Saeimas Prezidija kopsēde un kad pieci cilvēki gluži kā padomju laikos man lasīja morāli par to, cik es esmu liels draņķis un nekauņa, traucējot Saeimas darbu un ka man esot jānokaunas. Tā bija saruna par lietu? Nevienu neinteresēja, kas ir pamatā visam! Ja Mūrnieces kundze to uzskata par diskusiju, es atvainojos, tad es apšaubu viņas spēju un kompetenci vadīt parlamentu. Tas ir mans personīgais viedoklis. Ir pagājis pusgads, kopš esmu parlamentā un redzu lielo nelaimi, kas rodas no tā, ka mūsu valsti diemžēl vada viduvējības un pelēcības. Nokļūstot amatā, šīs viduvējības pēkšņi kļūst augstprātīgas, iedomājas, ka ir pāri visam, un viņām liekas, ka var demonstrēt varu pār citiem, kā tas bija pagājušonedēļ, kad policijai deva rīkojumu nodrošināt viena deputāta neielaišanu Saeimas sēžu zālē.
Kāpēc gājāt uz sēdi, ja aizliegts?
Saeimas Kārtības ruļļa 15. panta 2. daļā skaidri un gaiši ierakstīts: tiek uzskatīts, ka deputāts piedalījies Saeimas sēdēs, ja piedalījies visās reģistrācijās, kas bijušas. Ja man aizliegts piedalīties sēdē, es nereģistrējos, nepiedalos arī debatēs. Ir simts vietas, kas sēžu zālē paredzētas deputātiem, arī man ir konkrēta darba vieta, kāpēc es tur nevaru sēdēt? Kāpēc man jāsēž viesiem paredzētajās vietās? Kaut uzlikts liegums piedalīties sēdē, es arvien esmu Saeimas deputāts.
Kādi ir pretargumenti?
Esot tradīcijas. Kādas tradīcijas?! Ināra Mūrniece TV24 tiešajā ēterā paziņoja: Saeimas Kārtības rullis tiekot interpretēts un traktēts. Mīlīši, kas tas tagad tāds? Kā mums ienāk prātā, tā tagad visus likumus traktēsim? Ja cilvēks patīk, traktējam tā, ja nepatīk - pretēji? Šo brīvo traktēšanu redzu arī uz citu faktu piemēra. Pirms pāris nedēļām Mandātu un ētikas komisijas sēdē izvērtēja deputāta Ādamsona izteikumus, ka visi politiķi esot vaukšķi. Vienotības deputāts Ainārs Latkovskis, kuram aktīvi piebalsoja pārējie pozīcijas deputāti, izņemot Nacionālo apvienību, teica: jā, jā, vaukšķis nav nekas slikts. Tātad mums ir šobrīd legāli vienam otru saukt par vaukšķiem, jo izrādās, ka tas ir mīļvārdiņš, ko var attiecināt uz jebkuru no politiķiem vai deputātiem? No tā jau veidojas tiesiskais nihilisms, kas pie mums ļoti izplatīts. Atbildība - nulle (parādiet man kaut vienu, kas šobrīd par kaut ko atbild; nevienam nav nekādas atbildības). Arī manā situācijā visi ļoti labi apzinās, ka man būs jāiet garš tiesvedības process, izdevumus segšu no savas kabatas, taču neviens neliekas ne zinis. Bet būsim reālisti - tiesas ir ietekmējamas, kaut vai morāli - jebkurš tiesnesis saprot, ja šī ir kutelīga lieta, viņš nevar izrādīt kaut kādu pretimnākšanu opozīcijas pārstāvim, viņam jāizrāda pretimnākšana varas pārstāvjiem. Gribu redzēt, kur tie varenie tiesneši, kas šobrīd darbotos otrādi. Tāpēc visi klusu ciešot pieļauj - lai viņš tur pats tiek galā.
Ir cerība, ka ar laiku šīs «tradīcijas» varētu mainīties?
Ir visai bezcerīgi... Ja paskatāmies kaut vai uz budžeta saskaņošanu, budžeta kvotām, kas tika izdalītas pa 20 tūkstošiem eiro uz katru deputātu. Manuprāt, tā ir brutāla zādzība, uzmantojot varu.
Lai deputāti varētu «panākt» papildu līdzekļu piešķīrumus skolu un kultūras namu jumtu remontiem u. tml.?
Tieši tā! Un atkarībā no tā, kurš papildu līdzekļus prasa, tas jumtiņš, celiņš vai bērnu laukumiņš var būt vai nu atbalstāms, vai ne. Manuprāt, tā ir zādzība. Nākošais punkts - teju vai visi pirmsvēlēšanu laikā aicināja balsot par sevi, stāstot, ka panāks, lai ir tautas vēlēts prezidents. Paskatieties, kā mainījās attieksme mēnesi pēc vēlēšanām. Solītāji piepeši atrod ieganstus, kāpēc tā tomēr nevar būt.
Tā jau sirdsapziņas lieta...
Mēs šo lietu aktualizēsim: ja kas ir ierakstīts programmā, tu soli to pildīt un uz tā rēķina vēlētāji tevi noalgo par deputātu un tavai partijai par katru iegūto balsi no budžeta tiek piešķirts finansējums, tad solījuma nepildīšanas gadījumā tev un partijai ir jāmaksā soda nauda. Ja esi pateicis, ka gribi tautas vēlētu prezidentu, bet balsojis pret to, viss - 20% no kopējās summas partijai nost!
Tagad runājat par būtiskām problēmām, bet publiski vairāk redzami dažādi skandāli, saistīti ar jūsu organizāciju.
Latvijas Reģionu apvienība ir iesniegusi vairāk nekā 40 priekšlikumu un konkrēti sagatavotus likuma pantus un punktus - taču mēs nenonākam pat līdz diskusijām komisijās, kur kāds argumentēti pateiktu, kāpēc kāds priekšlikums ir labs vai slikts,- pozīcija vienkārši nelaiž to tālāk. Kaut vai saistībā ar autotransporta līdzekļu nodevu. Lietuvieši un igauņi jau sen ir sapratuši, ka jāmaksā tam, kurš brauc, tāpēc nodevu pielika degvielas cenai. Šis bija brīdis, kad to izmantot - degviela ir lētāka, nebūs psiholoģiskā šoka par sadārdzinājumu. Atbilde: nē, tas ietekmēšot budžetu, un kādas vēl tur briesmas draudot. Ir bijuši ieteikumi Izglītības likumā, bet visur, kur ko piedāvājam, barjeras pretī. Tā ka nevar gluži teikt, ka mums nebūtu ideju un priekšlikumu.
Saprotu no citiem kolēģiem, ka šī tradīcija Saeimā ir sena - skatās, nevis ko tu piedāvā, bet kas tu esi. Man liekas, tā ir lielākā problēma. Šis domāšanas veids atspoguļojas arī Saeimas priekšsēdētājas darbībā - viņas domāšana nav vērsta uz jautājuma risināšanu, bet tikai uz to, ka viņa ir pozīcijā. Viņa stāv rindā pie prezidentiem, sniedz tiem roku, tātad viņa tagad ir kaut kas svarīgs. Bet realitāte ir tāda, ka viņa nav personība. Es negribu viņu aizvainot - varbūt labs cilvēks, bet viņa nav savā vietā.
Varbūt pašam vajadzēja stāties «pareizākā» partijā?
Vajadzēja... Nevajadzēja... Man politika nebija kā mērķis, lai dabūtu amatu. Tas tomēr ir viedokļu, ideoloģijas un kaut kādu dzīves uzskatu kopums, kas mudina cilvēkus apvienoties. Mūs vienoja doma, ka mēs paši esam pašpietiekami, mums nevajag nevienam prasīt amatu, darbu vai vēl kaut ko, - tas mūs dara stiprus. Varam rosināt ieviest arī nepopulārus lēmumus. Daudzās pašvaldībās, ko vada Reģionu apvienības pārstāvji, nav opozīcijas. Piemēram, Siguldā, Babītē, Salacgrīvā visi sēž pie viena galda, sarunājas, lemj par novadā svarīgāko, neatkarīgi no kuras partijas ievēlēti. Es nekādi nevarēju panāk, ka tā notiek Jelgavā, un es redzu, ka tā nenotiek šobrīd Saeimā. Skatās tikai uz politisko izcelsmi gluži kā ādas krāsu, ticību, vēl kaut kādu kritēriju.
Tagad daudziem tiek stāstīts, ka tā lielā nelaime ir tādi kā mēs. Nu nav jau tā. Lielā nelaime ir cinisms, nihilisms un postpadomju saimniekošanas veids, kas šobrīd valda Latvijā. Ja PSRS nauda nāca no Maskavas, centralizēti tika sadalīta ar noteiktiem uzstādījumiem un galvenā cīņa notika par to, kurš tiks pie dalīšanas, tad vai šodien kas mainījies? Mēs dzīvojam uz Briseles naudas adatas. Kas notiks pēc 2020. gada, kad mums, iespējams, beigsies šīs dotācijas un atbalsti? Kā mēs tad izdzīvosim? Nevienam tas nerūp...