Labs risinājums ir personu apraksti alfabētiskā secībā sākumā, lai, turpmākās daļas lasot, jau būtu skaidrs, kas kurš ir. Seko biogrāfisks stāsts un noslēgumā - muzikālās daiļrades detalizēts apraksts, smalki izķidājot katra albuma saturu, un, zinot autoru, nav šaubu, ka tas patiešām ir darīts, izlaižot to visu caur sevi, nevis sagrābstoties viedokļus citos avotos. Albumu apraksti varētu būt labs ceļvedis jeb špikeris klausīšanās laikā roka klasikas izpētes iesācējiem vai līdzvērtīgs diskusijas biedrs melomāniem.
Protams, ir skaidrs, ka lielu ārzemju mūziķiem veltītu grāmatu tulkošana latviešu valodā attaisnojas reti, tāpēc šādas pāris stundu laikā izlasāmas kompaktdiska izmēra grāmatiņas ir labākais risinājums, lai gan vienreizēja izlasīšana vēl nenozīmē iepazīšanos ar varoņiem. Tas var notikt tikai lēni un pakāpeniski, šķirstot šo grāmatiņu atkārtoti un paralēli klausoties, analizējot un pārrunājot savas izjūtas ar citiem, pēc tam atkal klausoties un gūstot jaunas atziņas, kā to kopš Padomju Savienības ierobežotās informācijas laikiem, šķirstot nevis pāris grāmatu, kuru vienkārši nebija, bet vācot informāciju pa gabaliņam vien, ir darījis šīs grāmatas autors, izkristalizējot pats savu attieksmi pret šajā sērijā aprakstītajām grupām. Tāpēc arī atrodams atgādinājums par tām šķirbām, pa kurām bija iespējams smelties jelkādas ziņas par notikumiem «tajā pusē» - gabaliņš no žurnāla Liesma, kur vēstīts par Led Zeppelin 1970. gada konfliktu ar diražabļu izgudrotāja pēcteci Evu fon Cepelīnu, kura uzskatīja, ka šis bigbīta ansamblis nepiedienīgi izmanto viņas dzimtas uzvārdu, jo «bigbīta mūzikai ar gaisa ceļojumiem nevar būt nekā kopīga». Protams, viņai nebija taisnība - grāmatiņā aprakstīts arī Led Zeppelin zvaigžņu kuģis, ar kuru viņi pārvietojās ASV turneju laikā - pārbūvēta Boeing lidmašīna ar visu rokenrola bohēmai nepieciešamo: bāru, dušām, guļamistabām un stacionārām ērģelēm.
Bagātīgais ilustratīvais materiāls neaprobežojas ar varoņu fotogrāfijām un albumu vākiem - pa lapaspusēm rokenrola dzīvesveidam atbilstošā nevērībā izmētāti avīžu izgriezumi, koncertu biļetes, plakāti un skaņuplašu etiķešu jeb leiblu nospiedumi. Aizraušanās ar okultismu, personīgas drāmas un grūpijas, kuras remdē ilgas pēc mājām, izdemolētas viesnīcas, agresīvs menedžments, visdažādākās apreibinošās vielas pieder pie lietas, jo Led Zeppelin laikā rokenrols vēl nebija ieslodzīts rāmjos, un šī brīvība ir arī viņu mūzikā.