Svētki ar tukšu vēderu
Lietuvas premjers Andrus Kubiļus uzskata, ka tas ir viens no lielākajiem neatkarības sasniegumiem. Viņš ar smaidu pastāsta par kādu piemēru, kas apliecina milzīgās pārmaiņas sabiedrības apziņā, - kāda Seima deputāta meita, ieraugot burtus CK, ko katrs padomju cilvēks zināja kā kompartijas Centrālās komitejas apzīmējumu, iebildusi, ka tas taču ir modes zīmols Calvin Klein.
Protams, pašreizējās ekonomikas krīzes apstākļos daudziem lietuviešiem nākas apšaubīt savas valsts sasniegumus un vainot valdību, kas sagrāvusi viņu sapņus. V. Dumbļausks iebilst, ka lietuviešiem ir kļūdains ieradums vienādot valsti ar valsts varu. Tieši tādēļ sākas runas, ka «ne jau par tādu valsti mēs cīnījāmies».
Slavenais aktieris Regimants Adomaitis publiski noraidījis prezidentes un Seima ielūgumu piedalīties svētku pasākumos, jo nevēlas svinēt valsts iestādēs. R. Adomaitis uzsver, ka neatkarības jubileju svinēs kopā ar tautu, jo «20 gadu esmu gājis uz brīvu Lietuvu, bet, kad atnācu, to neieraudzīju».
Četras brīvdienas
Lietuvas Brīvā tirgus institūta vadītāja Rūta Vainiene atzīst, ka toreizējie neatkarības cīnītāji tagad nereti ar nostalģiju runā par padomju laiku vai vēlmi dzīvot cita veida sociālismā. «Bieži vien šāds noskaņojums saistīts ar dienišķo maizes gabalu. Arvien biežāk izskan runas, ka valsts pienākums ir garantēt cilvēka cienīgu dzīvi - bērnību, jaunību, darbu un algu, vecumdienas. Taču, lai valsts mūs pabarotu, tai nāktos mums atņemt daļu brīvības. Tādā gadījumā brīvība tiktu ziedota vēdera vārdā,» secina R. Vainiene.
Birute Vaļonīte, kura vada Neatkarības atjaunošanas deklarāciju parakstījušo deputātu klubu, joprojām ir pārliecināta, ka 20 gadu laikā Lietuva sasniegusi ļoti daudz - pievienojusies Eiropas Savienībai un NATO, pilnībā mainījusi valsts ekonomikas modeli. «Ja runājam par mūsu iekšpolitiku, tautas labklājības līmeni, katram cilvēkam būs atšķirīgs viedoklis. Taču atsevišķo problēmu dēļ mēs nedrīkstam norakstīt valsts sasniegumus,» uzsver B. Vaļonīte.
Ceturtdien galvaspilsētā Viļņā un citās Lietuvas pilsētās notiks krāšņas svinības par godu neatkarības atjaunošanas jubilejai. Lietuvieši varēs kārtīgi nosvinēt šo jubileju, jo viņiem būs četras brīvdienas.
Medvedevs neatbrauks
Lietuvas Augstākā padome deklarāciju par 1940. gadā zaudētās Lietuvas neatkarības atjaunošanu pieņēma 1990. gada 11. marta vakarā. Garais ceļš uz neatkarības atjaunošanu nonāca finiša taisnē 1990. gada 24. februārī, kad parlamenta vēlēšanās ar lielu pārsvaru uzvarēja neatkarības kustība Sajūdis. Neatkarības deklarācijas parakstītāju vidū bija arī diplomāts Mečis Laurinkus, kurš toreizējo stāvokli salīdzina ar «atsperi, kas trīcēja no sasprindzinājuma». Deputāti izjuta milzīgu atbildību un lepnumu par savu darbu.
Par godu neatkarības atjaunošanas jubilejai ceturtdien notiks svinīga Seima sēde, kurā uzrunu teiks Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, bijušais Augstākās padomes priekšsēdētājs Vītauts Landsberģis un citi līderi. Uz svinībām ieradīsies vairāku ārvalstu līderi, kuru vidū būs Polijas, Igaunijas, Somijas prezidenti. Latviju pārstāvēs Valsts prezidents Valdis Zatlers ar kundzi.
Lai gan ielūgumi bija izsūtīti, Lietuvas svētkus neapmeklēs Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs un Baltkrievijas vadonis Aleksandrs Lukašenko. Viņu vietā atsūtītas citas amatpersonas. V. Landsberģis raizējas, ka Krievija pret Lietuvu vērsusi ideoloģisko un enerģētisko ekspansiju. «20 gadu jubileju jāsagaida nevis ar naivu prieku par mūsu sasniegumiem, bet gan ar skaidru apziņu, ka stāvoklis nav labāks kā toreiz, kad ap parlamentu braukāja krievu tanki. Tagad viņi braukā apkārt Lietuvai,» uzskata V. Landsberģis.