Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +10 °C
Daļēji apmācies
Sestdiena, 28. septembris
Sergejs, Svetlana, Lana

Lojāli valstij, bet latviski nerunā

«Kā mainās ministrs, tā mainās integrācijas politika, tagad integrācijas ministrijas vispār nav un ir sajūta, ka nav arī nekādas politikas,» skarbs savā vērtējumā par integrācijas procesu Latvijā ir azerbaidžāņu biedrības Azeri vadītājs Ulduzhans Ahmedovs. Tagad ar integrācijas lietām nodarbojas Kultūras ministrija, un pašreizējā ministre, pēc Ahemdova domām, to atkal redzot pavisam citādi. Par to, vai ministrijā topošā jaunā integrācijas programma ļaus šim procesam noritēt veiksmīgāk, Ahmedovs arī nav drošs, jo nav pārliecības, ka izdosies «salīmēt pirms divdesmit gadiem saplēstu šķīvi».

Jautājums par integrācijas politiku Ahmedovam, kurš Latvijā nodzīvojis gandrīz 40 gadu, atsauca atmiņā deviņdesmito gadu sākumu, kad viņš ar savas dzimtenes karogu rokās stāvējis līdzās latviešiem un iestājies gan par Azerbaidžānas, gan Latvijas brīvību un neatkarību. «Kad Latvija kļuva brīva, mūs atstūma malā, padarot par nepilsoņiem, un tā bija lielākā kļūda, kas cilvēkos radīja aizvainojumu un sašķēla sabiedrību,» uzskata azerbaidžāņu biedrības vadītājs, kurš uzsver, ka toreiz un arī tagad Latvija bija un ir visu mūsu mājas un attieksmei pret tās iedzīvotājiem vajadzēja būt līdzvērtīgai, kā Lietuvā, kur pēc neatkarības atgūšanas par pilsoņiem kļuva gandrīz visi tās iedzīvotāji.

«Kļūstot par nepilsoni, sajutos kā otršķirīgs cilvēks, kurš nevar piedalīties vēlēšanās, citās politiskās un sabiedriskās aktivitātēs. Jutos aizvainots, tomēr pēc kāda laika nolēmu iegūt pilsonību naturalizējoties, jo gribēju būt iekšā visā notiekošajā,» saka Ahmedovs. Viņš atzīst, ka, lai arī stingri vērtēts, naturalizācijas process neesot nekas sarežģīts. Lai gan pats ne ar pirmo reizi nokārtojis eksāmenus. «Kamēr runa bija par to, kur esmu dzimis un kā mani sauc, viss bija kārtībā, bet tiklīdz sākās sarunas augstākā līmenī, samulsu un apjuku,» koķeti taisnojas Ahmedovs.

Lai gan viņš apgalvo, ka azerbaidžāņi ir lojāli Latvijai, ievēro šīs valsts likumus un kā vienīgo valsts valodu atzīst latviešu, latviski pats tomēr nerunā. Valodas nezināšanu viņš noveļ uz padomju laiku rusifikācijas politikas mantojumu un mums pašiem latviešiem, kuri kompānijā, kur ir desmit latviešu un viens, kurš runā krieviski, automātiski visi sāk runāt krieviski.

Ahmedovu nesen pārsteidzis kāda politiķa izteikums - tas, ka cilvēks iegūst pilsonību naturalizējoties, vēl nenozīmē, ka viņš ir lojāls valstij. «Tad man rodas jautājums - kas vēl jāizdara, lai mūs uzskatītu par lojāliem. Ja jau mēs esam izlēmuši kļūt par pilsoņiem, iemācījušies valodu, vēsturi, kārtojuši eksāmenus, vēlamies piedalīties visos notiekošajos procesos valstī, vai ar to ir par maz? Mēs te dzīvojam, strādājam, maksājam nodokļus, saprotam, ka, dzīvojot te, jāievēro šīs valsts likumi, jāintegrējas sabiedrībā. Nu kā citādi?» viņš ir neizpratnē.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Taisnība par acīm!

Vēsturnieks un ekspolitiķis Atis Lejiņš par latviešu Odiseju, Saeimas troksni un par to, kāpēc notiek revolūcijas.








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?