Jautājums par integrācijas politiku Ahmedovam, kurš Latvijā nodzīvojis gandrīz 40 gadu, atsauca atmiņā deviņdesmito gadu sākumu, kad viņš ar savas dzimtenes karogu rokās stāvējis līdzās latviešiem un iestājies gan par Azerbaidžānas, gan Latvijas brīvību un neatkarību. «Kad Latvija kļuva brīva, mūs atstūma malā, padarot par nepilsoņiem, un tā bija lielākā kļūda, kas cilvēkos radīja aizvainojumu un sašķēla sabiedrību,» uzskata azerbaidžāņu biedrības vadītājs, kurš uzsver, ka toreiz un arī tagad Latvija bija un ir visu mūsu mājas un attieksmei pret tās iedzīvotājiem vajadzēja būt līdzvērtīgai, kā Lietuvā, kur pēc neatkarības atgūšanas par pilsoņiem kļuva gandrīz visi tās iedzīvotāji.
«Kļūstot par nepilsoni, sajutos kā otršķirīgs cilvēks, kurš nevar piedalīties vēlēšanās, citās politiskās un sabiedriskās aktivitātēs. Jutos aizvainots, tomēr pēc kāda laika nolēmu iegūt pilsonību naturalizējoties, jo gribēju būt iekšā visā notiekošajā,» saka Ahmedovs. Viņš atzīst, ka, lai arī stingri vērtēts, naturalizācijas process neesot nekas sarežģīts. Lai gan pats ne ar pirmo reizi nokārtojis eksāmenus. «Kamēr runa bija par to, kur esmu dzimis un kā mani sauc, viss bija kārtībā, bet tiklīdz sākās sarunas augstākā līmenī, samulsu un apjuku,» koķeti taisnojas Ahmedovs.
Lai gan viņš apgalvo, ka azerbaidžāņi ir lojāli Latvijai, ievēro šīs valsts likumus un kā vienīgo valsts valodu atzīst latviešu, latviski pats tomēr nerunā. Valodas nezināšanu viņš noveļ uz padomju laiku rusifikācijas politikas mantojumu un mums pašiem latviešiem, kuri kompānijā, kur ir desmit latviešu un viens, kurš runā krieviski, automātiski visi sāk runāt krieviski.
Ahmedovu nesen pārsteidzis kāda politiķa izteikums - tas, ka cilvēks iegūst pilsonību naturalizējoties, vēl nenozīmē, ka viņš ir lojāls valstij. «Tad man rodas jautājums - kas vēl jāizdara, lai mūs uzskatītu par lojāliem. Ja jau mēs esam izlēmuši kļūt par pilsoņiem, iemācījušies valodu, vēsturi, kārtojuši eksāmenus, vēlamies piedalīties visos notiekošajos procesos valstī, vai ar to ir par maz? Mēs te dzīvojam, strādājam, maksājam nodokļus, saprotam, ka, dzīvojot te, jāievēro šīs valsts likumi, jāintegrējas sabiedrībā. Nu kā citādi?» viņš ir neizpratnē.