Brīvajā Latvijas valstī divdesmit gadu pēc komunisma ēras sabrukuma nav īsti labais tonis to dēvēt par obligāto literatūru. Tomēr divas intervijas pēdējās nedēļas laikā nosauktu tieši tā -obligātā literatūra katram, kam interesē, kas notiek Latvijā un ar Latviju. Nevis mānīgajā tekošo notikumu virspusē, kur zib vienas dienas notikumi un ņirb ātri zūdoši ziņu fragmenti, bet dziļākajā notikumu būtībā, kurā Latvijas politika un ekonomika plūst kopējā pasaules straumē, no kuras atdalīti patiesībā nevar saprast neko, kas notiek Latvijā.
Pagājušajā nedēļā biznesa žurnāls Lietišķā Diena publicēja ekskluzīvu interviju ar bijušo baņķieri, kurš pārgajis «frontes otrā pusē» un tagad vada «pretbanku lobiju» Briselē. Tjerī Filiponā tajā pasaka Latvijas politikas izpratnei radikāli svarīgu lietu. Radikāli svarīgu, jo Latvijas sabiedrisko domu pēdējās divās desmitgadēs ir būtiski ietekmējusi ideoloģija, kuras viens no avotiem ir bijis arī Sorosa fonds-Latvija. Latvijas žurnālistikā, sociālajās zinātnēs ir izaugušas jau paaudzes divas, kuru domāšana ir veidota no šejienes proponēto ideju gaisotnē. Es zinu, ko runāju, jo pats esmu viens no tiem žurnālistiem, kurš savulaik cieši sekoja paradigmām, kuras tagad pēc liktenīgā 2008. gada krīzes ir izšķobījušās pamatos. Tomēr Latvijā tās ir stiprākas nekā citur.
Zīmīgi, ka Džordža Sorosa bagātība, no kuras viņš var finansēt sabiedrisku fondu darbību visā pasaulē, ir bijusi tieši saistīta ar viņa hedžfondu darbību, kuri nopelna tieši tad, kad finanšu sistēma cieš krahu. Ko politikā grib hedžfondi? Tjerī Filiponā visas hedžfondu lobija intereses Briseles līmenī raksturo dažos vārdos: «Lūdzu, neregulējiet! Vai - regulējiet pēc iespējas mazāk.»
Hedžfondu intereses perfekti sakrīt ar daudzu Latvijas politiķu, ierēdņu un ekonomistu vidē populārajiem Čikāgas ekonomiskās skolas uzskatiem. Latvija joprojām ir īsta Čikāgas monetāristu stiprā pils. Viedoklis, ko mēs dzirdam no mūsu premjera, Latvijas Bankas vadītāja, bieži vien ir īsts Čikāgas skolas tīrradnis, tikai tas netiek tā pasniegts. Tāpēc izlasiet pirmdienas interviju Dienā, kurā eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga ir tieša, trāpīga un nesaudzīga ne tikai šajā jautājumā.