Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētājas palīdze Ksenija Novikova skaidroja, ka J. Lužkova pieteikumu tiesa daļēji noraidījusi - daļā par iekļaušanu melnajā sarakstā atteikts izskatīt prasību, jo to var pārsūdzēt tikai ģenerālprokuroram. J. Lužkovs gan šo atteikumu pārsūdzējis Administratīvajā apgabaltiesā, kura to izskatīs augustā. Ja tiesa lems viņam par labu, lieta atgriezīsies rajona tiesā, bet, ja par sliktu, to varēs pārsūdzēt arī Augstākajā tiesā. Jāpiebilst, ka saskaņā ar iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces (Vienotība) janvāra lēmumu J. Lužkovam noteikts beztermiņa aizliegums iebraukt Latvijā. Nu jau bijusī ministre savu soli pamatoja ar to, ka viņš nemīlot šo valsti un viņam pret Latviju esot naidīga attieksme.
K. Dupate Dienai skaidroja, ka, lemjot par to, ko iekļaut vai neiekļaut sev nevēlamo personu sarakstā, katrai valstij esot diezgan liela rīcības brīvība. «Piemēram, ASV vēstniecība var jums atteikt vīzu, neko nepaskaidrojot. Nedaudz savādāk ir gadījumos ar Eiropas Savienības valstu pilsoņiem, bet, ja runa ir par tā saukto trešo valstu pilsoņiem, tā ir katras valsts iekšējā lieta.»
I. Pūce piebilst - šobrīd jautājums ir par procesu, nevis par argumentāciju. «Proti, vai lēmums iekļaut Lužkovu melnajā sarakstā ir pārsūdzams, kam tas ir pārsūdzams un pēc kāda procesa. Satversmes tiesa jau 2004. gadā spriedumā ir norādījusi, ka, lai nodrošinātu Satversmē garantētās tiesības uz taisnīgu tiesu, jāpastāv ne vien taisnīgai tiesai kā neatkarīgai tiesu varas institūcijai, kas izskata lietu, bet arī taisnīgai tiesai kā pienācīgam, tiesiskai valstij atbilstošam procesam, kurā lieta tiek izskatīta. Šobrīd ir jautājums, vai Lužkovam ir pieejams vai ir bijis pieejams šāds process, kurā attiecīgi noskaidrot, vai iekšlietu ministres lēmums iekļaut Lužkovu melnajā sarakstā atbilst nosacījumiem, kurus paredz Imigrācijas likums. A. Kazakova gadījuma kontekstā nolemts, ka tiesa var izskatīt jautājumus par cilvēka iekļaušanu melnajā sarakstā, ja šādu lēmumu pieņēmis iekšlietu, nevis ārlietu ministrs vai cita amatpersona, kurai ir šādas tiesības.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pārstāvis Andrejs Rjabcevs sīkākos komentāros par J. Lužkova prasību neielaidās, norādot, ka nedrīkst komentēt lietu, kas ir tiesā. Viņš arī paskaidroja, ka šobrīd melnajā sarakstā iekļauti aptuveni 5000 cilvēku.