Izdevniecības direktore Ingūna Cepīte to sauc par atgriešanos pie iepriekšējās centralizācijas un valsts iekārtas.
Valdības pieņemtie Ministru kabineta (MK) noteikumi Kārtība, kādā izvērtē un apstiprina mācību literatūras atbilstību pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības valsts standartam paredz, ka turpmāk recenzentus mācību literatūras izvērtēšanai izvēlēsies VISC. Tāpat izdevumi, kas radīsies izvērtēšanas gaitā, būs jāsedz no VISC budžeta. Uz līdzšinējo izdošanas tempu balstītie aprēķini liecina, ka gadā no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) maka tas varētu prasīt aptuveni 16 000 latu.
Pirms noteikumu pieņemšanas divus grāmatas izvērtēšanai nepieciešamos recenzentus izvēlējās konkrētais apgāds. Arī izvērtēšanas izdevumi bija uz viņu pleciem. VISC pārstāve Kristīne Ilgaža norāda, ka vienādu izvērtēšanas noteikumu piemērošana visiem būs daudz objektīvāka par līdzšinējo kārtību. «Līdz šim kārtība līdz galam nebija definēta, un bija situācijas, kad abas recenzijas bija kā balts pret melnu,» viņa saka. Tādos gadījumos VISC par saviem līdzekļiem atkārtoti lūdza izvērtēt grāmatas pašu izvēlētiem recenzentiem. Pētergaiļa direktore I. Cepīte gan pauž, ka izdevējiem arī pēc tiem diviem recenzentiem, kurus pirms jauno MK noteikumu pieņemšanas viņi drīkstēja izvēlēties, bija jālūkojas VISC apstiprinātā sarakstā.
«Šobrīd tā ir atgriešanās pie vecā normatīva ar tieksmi uz centralizāciju, kas ne vienmēr nozīmē kvalitāti. Mēs atgriežamies pie centralizācijas, kad bija tikai viens pareizais variants, un pie iepriekšējās valsts iekārtas,» par jauno mācību literatūras vērtēšanas kārtību saka I. Cepīte. Viņasprāt, vislabākā izvērtēšanas pieeja būtu gadījumā, ja izdevēji varētu pilnīgi brīvi izvēlēties recenzentus, savukārt no VISC puses tiktu piedāvāti semināri par izvērtēšanu.
Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas vadītāja Anita Vanaga, kura pati sastādījusi mācību grāmatas, uzskata, ka nav būtiski, kurš izvēlēsies recenzentu. «Runa ir par to, vai viņš būs spējīgs atteikties no saviem stereotipiem,» uzsver skolotāja. To viņa saka saistībā ar aptuveni pirms mēneša medijos aprakstīto gadījumu par P. Brūvera dzejoļu cenzēšanu sešgadniekiem paredzētajā mācību grāmatā, ko izdeva Pētergailis. I. Cepīte Dienai stāstīja, ka dzejoļus VISC licis izņemt pēc televīzijas sižeta, kurā kāda māmiņa apšaubījusi šī autora iederību 6. klases grāmatā. Gan izdevēju, gan skolotāju pārstāvji bija sašutuši, ka literatūras vērtētāji bailēs no iespējamām sekām tiekot raustīti uz visām pusēm. VISC toreiz vienīgi pauda, ka «oficiāli» šādu lūgumu vispār neesot izteicis. Savukārt patlaban VISC joprojām nav apstiprinājis Pētergaiļa sastādīto mācību komplekta Literatūra 9. klasei manuskriptu, jo nav nolemts, vai tajā iekļautais pusaudžu auditorijā populārais Sūzenas Kolinsas darbs Bada spēles, kā arī atsevišķi latviešu klasikas darbi, kurā pieminēts alkohols un citi ļaunumi, ir atbilstoši.