Tagad, kopš 1. jūlijā, ir stājušies spēkā grozījumi Profesionālās izglītības likumā, Ainai būs iespēja profesionālās kvalifikācijas apliecību iegūt arī tad, ja profesijai nepieciešamās prasmes viņa apguvusi neformāli.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais valdības noteikumu projekts par kārtību, kādā novērtēs ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenci, stāsies spēkā 2011. gada 1. janvārī. Patlaban darba tirgū daudzās profesijās strādā cilvēki - pavāri, galdnieki, frizieri u. c. -, kuri profesiju apguvuši darba procesā, tāpēc ir jārada viņiem iespēja šīs prasmes apliecināt, pamato IZM Profesionālās izglītības un vispārējās izglītības departamenta direktora vietniece Ilze Brante. Grozījumi atbilst arī Eiropas mūžizglītības prioritātēm, viena no kurām ir visu prasmju un kompetenču atzīšana, neskatoties uz veidu, kā tās apgūtas.
Papildu priekšrocība
Neformālās mācīšanās iespēju ir gana daudz. «Profesionālās kompetences pieaugušie var iegūt savās darbavietās - mācoties no kolēģiem, mājās - mācoties no radiem vai kaimiņiem, internetā vai citur interesējoties par sev saistošiem jautājumiem, kā arī neformālās izglītības kursos,» norāda Latvijas Pieaugušo izglītības apvienības direktore Sarmīte Pīlāte. Jauno kārtību neformāli apgūto profesionālo kompetenču atzīšanā viņa vērtē pozitīvi, jo tā cilvēkiem būs iespēja, netērējot laiku un naudu, iegūt savas prasmes un zināšanas apstiprinošu dokumentu. Tas var noderēt kā papildu priekšrocība darba tirgū, īpaši šobrīd, kad piedāvājums tajā pārsniedz pieprasījumu, uzskata Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) bezdarbnieku un darba meklētāju apmācību vecākā eksperte Laima Levanoviča. «Kad uz vienu brīvo darbavietu piesakās vairāki desmiti pretendentu, darba devējs izvēlas tos, kuriem ir gan atbilstoša izglītība, gan darba pieredze, tāpēc personas ar kompetenci apliecinošu dokumentu ir konkurētspējīgākas.»
Skatās pieredzi
«Noteikti ir jomas un specialitātes, kur bez izglītības iestādes diploma neiztikt, - mūsu nozarē tie ir pārtikas tehnologi, inženieri u. c. Viņiem jābūt visaptverošām zināšanām arī ārpus viņu tiešās specializācijas. Taču ir arī profesijas, kur noteicošās ir praktiskās iemaņas, piemēram, maiznieki, mehāniķi,» atzīst uzņēmuma Fazer maiznīcas tirdzniecības direktors Dinārs Ozols. Iespēja saņemt neformāli apgūto profesionālo kompetenču atzīšanu būs tieši šādu amatu veicējiem - profesijām, kas atbilst 1., 2. un 3. profesionālās kvalifikācijas līmenim, piemēram, pavāram, galdniekam, atslēdzniekam, šuvējam u. c.
Pieņemot jaunu darbinieku, noteikti tiek ņemta vērā iepriekšējā darba pieredze, uzsver D. Ozols. «Atsauksmes no iepriekšējām darba vietām ir pārliecinošs kompetenču apliecinājums. Ja cilvēkam darba pieredzes nav, tad profesionālās izglītības apliecība būs noteicošais apsvērums.» Viņaprāt, izglītības iestādes diploms vairākumā gadījumu liecina par cilvēka mērķtiecīgumu un spēju mobilizēties, tāpēc priekšroka tiek dota šādiem darbiniekiem. «Tomēr, ja cilvēkam dažādu apstākļu dēļ nav bijis iespēju mācīties un arods apgūts pašmācības ceļā, - visu cieņu,» pauž D. Ozols un norāda, ka tad būtu jādarbojas tiešām efektīvai kompetenču novērtējuma sistēmai.
Teorētiski un praktiski
Profesionālās kompetences novērtēšanas eksāmens sastāvēs no divām daļām - teorētiskās un praktiskās -, un kvalifikācijas eksāmena komisijā darbosies vismaz trīs nozares deleģēti pārstāvji. «Eksāmena norise neatšķirsies no valsts noslēguma pārbaudījumiem, kādus kārto profesionālās izglītības iestādes vai tālākizglītības programmu beidzēji. Tāpēc nav jāuztraucas, ka speciālists, kurš ieguvis apliecinājumu par neformāli apgūtajām kompetencēm, varētu būt zemāk kvalificēts,» skaidro I. Brante. Plānots, ka profesionālo kompetenču atzīšanu koordinēs Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD), kas novērtēšanu uzticēs akreditētām izglītības iestādēm vai eksaminācijas centriem. Pretendentam novērtēšanas institūcijai būs jāiesniedz pieteikums kopā ar pašnovērtējumu par profesionālās kompetences atbilstību profesionālajai kvalifikācijai. Pēc šīs teorētiskās novērtēšanas daļas pretendents viena gada laikā varēs kārtot profesionālās kvalifikācijas eksāmenu.
Profesionālā mobilitāte Latvijā sastopama itin bieži, pauž NVA speciāliste. Vai būs daudz cilvēku, kuri vēlēsies saņemt apliecinājumu par neformāli apgūtu profesiju? Konkrēts interesentu skaits šobrīd nav apkopots. I. Brante norāda, ka likuma grozījumus rosinājušas vairākas profesionālās asociācijas. Savukārt Latvijas Pieaugušo izglītības apvienības direktore pieļauj, ka cilvēku atsaucība varētu būt liela.