Diena jau rakstīja, ka Latvijā Bitcoin galvenokārt tiek uztverts kā «norēķināšanās līdzeklis interneta lietotājiem».
Neatkarības algoritms
Atbilstoši leģendai Bitcoin kā pilnībā decentralizēta virtuālā maksājumu līdzekļa algoritmus izstrādāja un 2009. gada 3. janvārī palaida pasaulē kāds Satoši Nakamoto, kura īstais vārds (vai arī interneta valūtu ģenerējošās sistēmas izveidotāju vārdi) palicis nezināms. S. Nakamoto, kurš 2011. gada aprīlī pilnībā pazuda no interneta, izstrādāja programmnodrošinājumu, kas ļauj iegūt Bitcoin, liekot datoriem veikt sarežģītus matemātiskos aprēķinus, turklāt jaunu «monētu» izveides process pakāpeniski kļūst aizvien sarežģītāks, liekot aprēķiniem tērēt aizvien iespaidīgākus datoru resursus - pašlaik Bitcoin ģenerēšanai tiek izmantotas datoru jaudas, kas vismaz 256 reizes pārsniedz 500 pasaules vadošo superdatoru jaudas. Īpaši jāuzsver, ka sākotnējā ideja paredz - Bitcoin ģenerēšana tiks pārtraukta brīdī, kad to kopējais daudzums būs sasniedzis 21 miljonu vienību (patlaban BTC skaits tuvojas 12 miljoniem vienību) - atbilstoši algoritmam tas notiks vairāk nekā pēc simts gadiem - 2140. gadā.
Bitcoin īpašniekiem (tiek lēsts, ka viņu skaits ir vismaz četri miljoni cilvēku) iespējams palikt anonīmiem un veikt anonīmus pārskaitījumus, tāpēc virtuālā nauda iedēvēta par kriptovalūtu (parasti vienīgā iespēja uzzināt, kas ir BTC kontu īpašnieki, ir brīžos, kad BTC tiek mainīts pret reālu naudu). Bitcoin emisija neatrodas neviena finanšu institūta kontrolē, bet vērtība tiek noteikta brīvajā tirgū, līdzīgi kā tas notiek ar brīvi konvertējamām valūtām vai dārgmetāliem. Kriptovalūtu var konvertēt «reālajās» valūtās (sistēmas darbības sākšanas brīdī vienas virtuālās monētas kurss bija pieci ASV centi (3,6 eiro centi), bet līdz šim lielākā Bitcoin cena uzlēkusi pat līdz 1170 ASV dolāriem (857 eiro) par vienu vienību) vai arī izmantot preču un pakalpojumu apmaksai aizvien pieaugošā skaitā uzņēmumu un interneta veikalu. Sāk parādīties arī īpaši maksājumu termināļi, ko visai nepamatoti sauc par bankomātiem, darījumu veikšanai ar Bitcoin.
Var radīt konkurenci
Pagājušā gada beigās par pirmo pasaules vadošo banku, kas publiski atzinusi Bitcoin potenciālu, kļuva Bank of America Merill Lynch (BofA), kuras analītiķi publiskoja ziņojumu «Bitcoin - pirmais novērtējums» (Bitcoin - a first assessment). Ziņojumā minēts, ka «Bitcoin var kļūt par vienu no vadošajiem spēlētājiem elektroniskās komercijas tirgū, radot nopietnu konkurenci šobrīd pastāvošajām tradicionālajām sistēmām, kuras specializējas naudas pārskaitījumu veikšanā».
Tajā pašā laikā norādīts, ka simtkārtējs vērtības pieaugums gada laikā nevar neizraisīt jautājumu par burbuļa rašanās riskiem. «Pašlaik Bitcoin maksimālā tirgus kapitalizācija ir 15 miljardu ASV dolāru (11 miljardu eiro),» uzsver ziņojuma autori. BofA analītiķi arī atzīmē, ka Bitcoin «maksimālais taisnīgas cenas līmenis» ir 1300 ASV dolāru (953 eiro). Kā intervijā televīzijas kanālā CNBC paskaidroja viens no BofA vadošajiem analītiķiem Deivids Vū - pēc viņa domām, Bitcoin arī turpmāk saglabās valūtas statusu, jo tam ir daudz priekšrocību kā maksāšanas līdzeklim.
D. Vū uzsvēra, ka BTC vienlaikus ir gan maksājumu līdzeklis, it īpaši elektroniskajā komercijā, gan naudas pārvedumu sistēma un aktīvs, ar kura palīdzību iespējams saglabāt ieguldījumus. Pēc viņa teiktā, ja Bitcoin izdosies aizņemt vismaz 10% elektronisko maksājumu tirgus, nostiprināties pasaules vadošo naudas pārvedumu sistēmu pirmajā trijniekā un apstiprināt savu kā aktīva statusu, katra no šīm trim sastāvdaļām veidos ap pieciem miljardiem ASV dolāru (ap 3,7 miljardiem eiro) no kriptovalūtas kopējās kapitalizācijas.
Savukārt ASV kongresmenis Rons Pols paziņojis, ka uzskata Bitcoin par naudas vienību, kas nākotnē stāsies ASV dolāra vietā, bet daudzi kriptovalūtas entuziasti apgalvo, ka tā jau drīzumā kļūs par globālu maksāšanas līdzekli, kaut ko līdzīgu fantastikas žanra rakstnieka Reja Bredberija darbos minētajiem universālajiem kredītiem.
Vēlme kontrolēt
Kā galvenais BTC trūkums ceļā uz globālu atzīšanu gandrīz vienmēr tiek minēts stingri ierobežotais emisijas apjoms pretstatā pašreizējai finanšu sistēmai, kas balstīta uz nemitīgu apgrozībā esošās naudas daudzuma palielināšanu. Naudas «drukāšana» tiek izmantota cīņā ar finanšu krīzi, devalvējot valūtas, daudzas valstis cenšas uzlabot savas ekonomikas starptautisko konkurētspēju, tāpēc izceļas tā dēvētie valūtu kari, un nacionālās valūtas tiek devalvētas, lai samazinātu valstu parādu apkalpošanas izdevumus. Turklāt nacionālo valūtu devalvācija nav tikai mūsdienu parādība. Piemēram, ASV dolāra vērtība mazinās jau kopš 1792. gada, un, pēc American Institute for Economic Research aprēķiniem, viens mūsdienu dolārs līdzinās tikai nepilniem sešiem centiem 1792. gada dolāra.
Tomēr arguments par ierobežoto Bitcoin daudzumu, kura dēļ kriptovalūta nevar sekmīgi konkurēt ar vadošajām pasaules valūtām, izklausās loģisks vienīgi pirmajā brīdī. Algoritms gan ļauj palielināt virtuālo monētu skaitu tikai līdz noteiktai robežai, taču BTC ir neierobežotas iespējas izvērsties pretējā virzienā, kas faktiski jau notiek. Mums pierastajā sistēmā mazākā naudas vienība ir santīms vai cents, savukārt Bitcoin sistēmā šobrīd mazākā vienība, kādu iespējams izmantot pārskaitījumos, ir viena simtmiljonā daļa no virtuālās monētas (0,00000001 BTC jeb viens satoši), turklāt nav šaubu, ka nevienam nezināmie sistēmas izstrādātāji vajadzības gadījumā var pārveidot protokolu, šo skaitli samazinot vēl vairāk. Līdz ar to tehniski kriptovalūtu var izmantot arī par vienīgo maksāšanas līdzekli pasaulē, tikai naudas vienības būs neparastas - virtuālas un ar ļoti daudzām nullēm aiz komata.
Daudzi eksperti arī uzskata, ka valstu valdību un centrālo banku iebildumiem pret Bitcoin ir vairāk politisks, nevis ekonomisks raksturs. Tiek norādīts, ka viens no mūsdienu globālās sistēmas stūrakmeņiem ir varas kontrole pār finanšu sistēmu, kas vairākās valstīs un arī pasaulē kopumā turpina pieaugt. Kontrole pār naudas emisiju un apriti (un faktiski arī ikviena cilvēka finansēm) nodrošina arī kontroli pār sabiedrību kopumā.