Līdzīgas prognozes izteiktas jau iepriekš, Dienai atzina Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Gaisa un klimata daļas vecākā speciāliste Lita Lizuma, piebilstot, ka šīs tendences apliecina arī tagadējie dati, taču nākotnē izmaiņas, visticamāk, notiks straujāk. Piemēram, kopš pagājušā gadsimta 20. gadiem vidējā gaisa temperatūra Latvijā jau ir pieaugusi par grādu, pēdējā dekādē bijušas vairākas siltākās vasaras novērojumu vēsturē. Eiropā kopumā kopš XIX gadsimta beigām karsto dienu skaits ir trīskāršojies. Līdzšinējie novērojumi liecina, ka ziemā samazinās auksto dienu skaits, savukārt nokrišņu daudzums aukstajā gadalaikā pieaug. Ja šīs tendences turpināsies atbilstoši zinātnieku prognozēm, ilgtermiņā tas nozīmēs, piemēram, īsāku apkures sezonu, garāku veģetācijas periodu, pakāpeniski mainīsies sugu sastāvs, ienāks siltumu mīlošās dienvidu sugas, bet citas atkāpsies uz ziemeļiem, skaidro L. Lizuma. Taču vienlaikus tiek prognozēts, ka biežāk piedzīvosim ekstremālus laikapstākļus, piemēram, ļoti karstu laiku, vētras, kas varētu nodarīt postījumus.
Klimata pārmaiņas varētu sniegt dažas jaunas iespējas, piemēram, paaugstinoties temperatūrai vasarā, attīstīt ūdenstūrismu, sākt audzēt siltzemju kultūras, bet tomēr kopumā zinātnieki tās vairāk uztver kā draudu, uzskata Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes profesore Agrita Briede. Viņa paskaidroja, ka ūdenslīmeņa paaugstināšanās jūrā, kas tiek prognozēta 70 centimetru robežās šī gadsimta laikā, varētu veicināt krastu eroziju. Apjomīgie nokrišņi pastiprinās plūdu draudus, bet ievērojamus zaudējumus varētu nodarīt prognozētās spēcīgās vētras. Savukārt karstuma viļņi negatīvi ietekmēs cilvēku veselību. Vēl zinātnieki bažījas, ka tautsaimniecību varētu apdraudēt no dienvidiem ienākušās invazīvās sugas un klimata pārmaiņas varētu nozīmēt pastiprinātu ūdenstilpņu aizaugšanu un toksisko zilaļģu attīstību.