Nākamais solis - ēkas fasādes kompleksā siltināšana, kas ne vienmēr izdarāma mājas iedzīvotāju attieksmes dēļ, jo, lai siltinātu ārsienas, ir nepieciešams dzīvokļu īpašnieku kopsapulces vairākuma lēmums (50% +1 dzīvoklis). Siltināšanu sākt no ārpuses ir lētāk, ekonomiskāk. Siltinot no iekšpuses, tiek samazināta telpa.
Kamēr nav likvidēts cēlonis, katrs var cīnīties ar pelējumu savā dzīvoklī individuāli. Ja dzīvoklī tiek pamanīts kaut neliels pelējuma traips, vispirms tas jādezinficē ar speciālu pretpelējuma līdzekli, kas nopērkams būvmateriālu veikalos. Pēc tam virsma jāattīra (mazgājot, nevis berzējot, lai pelējuma sēnes sporas neizplatītos) un tad jānolīmē siena ar polistirola vai poliuretāna plāksnēm. Visu telpu ar tām neizlīmē - tikai problemātisko ārsienu! Riģipsis nav tik labs materiāls, jo tas uzsūc mitrumu un pelēšana zem tā var turpināties.
Telpās, kurās ir paaugstināts mitruma līmenis, ko rada aukstas sienas, mēbeles nedrīkst būt piebīdītas pārāk tuvu sienai. Jābūt vismaz 10 cm spraugai, lai neveidotos nekustīgas mitra gaisa masas. Šādu telpu un vispār tumšos telpas kaktus vajadzētu laiku pa laikam apstarot ar kvarca lampu.
Ja mājoklī ir plastmasas logi bez ventilācijas sistēmas, tad jāierīko aereco ventilācijas sistēma - tā ir plāksnīte, kas pievienota loga rāmim. Mehānisms pats regulējas, nodrošinot to, lai nesvīst logi un neveidojas kondensāts. Kondicionieri, mitruma savācēji, gaisa jonizatori ir sekundāri pasākumi, kas turklāt patērē lielu daudzumu enerģijas.