Viņa gan piebilda, ka esot jāsaprot konkrētās pilnvaras, kuras piešķirtu Igaunijas speciālistiem un sadarbības mērķi, bet tā noteikti neesot neiespējama. Somijas Valsts muitas pārvaldes pārstāvji gan uz _Dienas_ jautājumiem vēl nav atbildējuši, jo iestādes vadītājs devies atvaļinājumā, bet A. Vilks intervijā _Dienai_ norādījis, ka par to jau runājis ar šīs valsts vēstnieci, un tagad cenšas sazināties ar Somijas pārstāvjiem. Latvijas austrumu pierobežas pašvaldību vadītāji gan pret šādu ideju ir skeptiski.
Idejai par ārzemnieku piesaisti Latvijas austrumu robežas kontrolē piepulcējies satraukums par kontrabandas apkarošanas sistēmas kā tādas pastāvēšanu Latvijā. Kaut arī ceturtdien izskanēja, ka, reaģējot uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvaldes darbinieku atklāto vēstuli, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība) apturējis šīs iestādes reorganizāciju, viņa preses sekretāres pienākumu izpildītāja Zanda Šadre Dienai to noliedza: «Tikšanās bija tikai un vienīgi konsultatīva, un netika pieņemti lēmumi, premjers nedeva rīkojumus.» Viņa gan piebilda, ka premjers ir aicinājis izvērtēt nepieciešamību pēc apjomīgas reorganizācijas, jo tāda jau nesen beigusies, un uzsvēra, ka iesaistītās puses aicinātas pašas šo jautājumu atrisināt. Minētajā atklātajā vēstulē, kuru Ministru kabinets saņēmis pirms nedēļas, Muitas kriminālpārvaldes darbinieki raksta, ka abi piedāvātie reorganizācijas varianti nozīmētu «atņemt būtiskus izlūkošanas un kontroles resursus», un izsaka atbalstu iestādes vadītājam Marjanam Burijam.
«Diez vai arī somi un igauņi visi ir balti un pūkaini, domāju, ka daļa no viņiem gan «kristu grēkā»,» Dienai teica Kārsavas novada domes priekšsēdētāja Ināra Silicka, kura atzina, ka ārzemnieku piesaistīšana varētu dot labumu tikai tad, ja viņiem tiktu maksātas attiecīgi lielas algas. I. Silicka gan iebilst, ka labāk par palīdzības meklēšanu ārzemēs būtu paaugstināt algas vietējiem muitniekiem: «Ja būtu pienācīga alga un pie tās, lai veicinātu interesi atklāt noziegumus, vēl nāktu klāt procents no noķertās kontrabandas vērtības, iztiktu ar saviem cilvēkiem. Domāju, ka ļoti reti kurš no muitniekiem te, kur visapkārt valda bezdarbs, gribētu riskēt palikt bez darba.»
Arī Viļakas novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs (LPP/LC) domā līdzīgi: «Blēži ir gan latviešu un krievu, gan vāciešu un dāņu vidū, tāpēc domāju, ka nekādu īpašu efektu tas nedos. Domāju, svarīgāk būtu nodrošināt atbilstošu atalgojumu muitniekiem - jo mazāks ir atalgojums, jo vairāk cilvēks uz dažādām «rotaļām» nosliecas. Cilvēka galvenais uzdevums ir nodrošināt savu ģimeni, un, ja viņš to spēj izdarīt, viņš nekādās diskusijās par kontrabandu neielaidīsies.»
Vēl skeptiskāks bija Dagdas novada domes priekšsēdētājs Viktors Stikuts (TP): «Ideja nav tik laba, jo savu cilvēku pietiek, kas strādā un ir cienīgi robežapsardzi nodrošināt kā pieklājas. Nav jau visi kontrabandisti.» Viņš arī kategoriski nepiekrita argumentam, ka cilvēkiem no ārpuses būtu mazāks korupcijas risks, jo viņiem nebūtu nekādu personīgu pazīšanos ar vietējiem iedzīvotājiem. «Varbūt tieši otrādi. Ja nav nekādu saišu un neviens no vietējiem pēc tam neko nevar pārmest, ārzemnieki varētu justies vēl brīvāk nekā vietējie,» uzskata V. Stikuts.