Aleksandrs apguvis gaisa satiksmes vadības dispečera specialitāti vispirms Rīgā un pēc tam Pēterburgas aviācijas akadēmijā un atklāj, ka kļūt par lidojumu vadītāju ir augstākais kāpiens karjerā. Viņš darbu sācis 1991. gadā līdz ar uzņēmuma LGS izveidi.
Nevar piecelties
«Profesija ir ļoti interesanta, bet prasa lielu atbildību,» uzsver Aleksandrs. Esot atnākuši jaunie, kas tā vēl to neapzinājušies, bet drīz vien savus paradumus maina. Arī viņam sākumā bijis vispārējs priekšstats par turpmāko darbu, jo ģimenē neviens nebija saistīts ar aviāciju. Tagadējo jaunāko kolēģu vidū esot seši, kuru vecāki šeit strādā vai ir strādājuši un nu devušies pensijā. Viņaprāt, iespaido jau tikai patiesi aizraujošais.
Galvenie pienākumi ir sekot lidmašīnu lidojumu intervālam, lai apkalpes gaisa telpā ievērotu pareizos augstumu un attālumu intervālus starp citām lidmašīnām. Bez atbildīguma, godīguma, kārtīguma, psiholoģiskas stabilitātes un spējas strādāt komandā šo darbu veikt ir gandrīz neiespējami.
«Nevar atļauties nomest pildspalvu, piecelties un aiziet vai pateikt - es nevaru,» stāsta A. Fjodorovs, kuru pašu saista zināmā stabilitāte. It kā procesi atkārtojas, bet katra diena tomēr esot citāda. Galvenais visu laiku jāmācās un jāmācās, jo noteikumi papildinās un mainās gan par augstumiem, gan attālumiem, gan apstākļiem, kuros tiek veikti lidojumi, un tie visi jāpatur prātā. Interesants fakts, ka attālumus nosaka pēdās un jūdzēs. Piemēram, dispečers seko, lai viena virs otras lidmašīnas lidotu 1000 pēdu (ap 300 m), bet viena aiz otras ievērotu intervālu - piecas jūdzes (aptuveni astoņi kilometri).
Lidojumu vadītājs koordinē darbu dispečeriem, kuri atbild katrs par savu noteiktu gaisa telpas sektoru virs Latvijas un neitrālajiem ūdeņiem Baltijas jūrā.
Mēdz būt ekscesi
Vadības centrā dzirdama saziņa ar apkalpi, kas lūdz nodrošināt policijas palīdzību. Aleksandrs stāsta, ka ik dienu jau kaut kas atgadās, bet nekas pārāk nopietns viņa 20 darba gados neesot noticis.
Visbiežākie ir tranzītpārlidojumi - ap 80 stundā, bet Rīgas lidostā apmēram 24 nosēšanās stundā. Mēdz atgadīties arī piespiedu nosēšanās, ja konstatēts kāds bojājums, kādam nepieciešama medicīniskā palīdzība vai arī jāiejaucas policijai, kad pasažieri pārāk daudz lietojuši alkoholu, un tad, ja ir slikti laika apstākļi.
Jautāts par šīs ziemas sniega ietekmi, Aleksandrs apstiprina, ka klājas grūtāk, ja stipri snieg, jo skrejceļš ir tikai viens, pieņemt var zināmu skaitu lidmašīnu. Kamēr ceļu notīra, tām nākas gaidīt rindā. Miglainās dienās dispečeri informē par laika apstākļiem, bet apkalpe pati pieņemot lēmumu, vai redzamība ir pietiekama, lai veiktu nosēšanos.
Īpaši jāuzmanās par blakus darbības zonām, kurās notiek militārie lidojumi, jo, piemēram, lidmašīna plānojusi lidot taisni, bet pēkšņi vajag šo zonu aplidot, tad visbiežāk jākoordinējas ar kaimiņvalstu kolēģiem.
«Dispečeriem, kuri stažējas pirmos mēnešus, jācenšas pierast, ka ilgi nevar domāt, jārīkojas ātri, gandrīz vai automātiski,» atklāj Aleksandrs. Visbiežākie saziņas partneri ir Tallinā un Viļņā, jo lidmašīnas lido jau samērā zemu, gatavojoties nolaisties Viļņas zonā. Saziņa galvenokārt notiek angļu valodā.
airBaltic kompānijas lidmašīnas parasti atlido no rītiem, pēc tam aizlido. Tranzītlidojumi visbiežāk ir pēcpusdienā no austrumiem uz rietumiem - plūsmas no Japānas, Ķīnas uz Eiropu, vakarā dodas pretējā virzienā, no rītiem pārlidojumu reisi uz Parīzi, Londonu. Tās ir milzīgas lidmašīnas ar lielu pasažieru skaitu.
Jāstrādā arī naktīs
Vismaz reizi gadā notiek mācību jeb avārijas situāciju treniņi, kad visiem dispečeriem jāapgūst prasmes, kā rīkoties, palīdzēt lidmašīnu apkalpei dažādos gadījumos. Jāparedz gan iespējami bojājumi, gan ievietoti spridzekļi, gan sakaru zudums u.tml.
Mēdzot gadīties, ka pilots uzreiz neatsaucas, bet, izrādās, nospiedis ne to pogu. «Cilvēki vien esam,» piebilst Aleksandrs Fjodorovs un stāsta, ka, strādājot par gaisa satiksmes vadības dispečeru, jārēķinās, ka piecas līdz sešas naktis mēnesī jāpavada darbā. Pēc nakts maiņas gadās ne visai labs noskaņojums, bieži jāaizmirst par sestdienām, svētdienām un citiem svētkiem. «Ja ir maiņa, tad jāstrādā,» stāsta Aleksandrs un skaidro, ka pirmā maiņa ilgst no pulksten 7.30 līdz 15, otrā no 14.30 līdz 22, bet nakts maiņa - no 21.30 līdz astoņiem rītā, tad divas brīvdienas, pēc tam cikls atkārtojas.
«Tie, kas šim darbam atdevuši savu sirdi, to nemaina pret citu,» ir pārliecināts Aleksandrs.