Par Saskaņas centra deputātu kandidātu Ēriku Didrihsonu, Par prezidentālu republiku deputātu kandidātu Aivaru Saliņu un partijas Tautas kontrole deputātu kandidātu Ēriku Tīrumu ir saņemti atzinumi, ka viņi varētu būt sadarbojušies ar VDK kā šī dienesta aģenti. Savukārt par Zaļo un Zemnieku savienības deputātu kandidātu Arvīdu Ulmi, Pēdējās partijas deputātu kandidātu mūziķi Robertu Gobziņu, partijas Daugava - Latvijai deputātu kandidātiem Aivaru Āķi un aktieri Rolandu Zagorski Rolandu ir saņemti atzinumi, ka šie kandidāti ir bijuši VDK aģenti. Nevienā gadījumā sadarbības fakts nav konstatēts tiesas ceļā, jo nav tikušas ierosinātas pārbaudes lietas. Izņēmums ir A.Ulme, kurš sadarbības faktu atzinis. Likums neaizliedz šīm personām kandidēt Saeimas vēlēšanās, taču sadarbība ar VDK ir jānorāda par sevi sniegtajās ziņās.
R. Gobziņam ir vairākas versijas, kāpēc viņš uzskatīts par VDK aģentu. 1985. gadā, beidzot dienestu «padomju armijas slepenajā karaspēka daļā 54/983», viņš esot parakstījis VDK anketu par noslēpuma neizpaušanu. Paraksts esot apliecinājis, ka gadījumā, ja R. Gobziņu uzrunā kāds spiegs, vēloties noslēpumu nopirkt, izspiest vai izvilināt, mūziķim nekavējoties jāziņo VDK. Mūziķis spējot iedomāties arī citas versijas. Piemēram, Latvijas PSR laikos kapitālistisko valstu mūzikas ierakstus un plates varēts dabūt no diplomātiem un viņu tuviniekiem, kā arī no VDK virsniekiem melomāniem. Cita versija saistīta ar vecāku darbavietām. R. Gobziņš gan uzsver, ka nekad nav bijis VDK aģents.
Savi pieņēmumi ir arī R. Zagorskim Rolandam. Viņš minēja, ka, iespējams, par VDK aģentu tiek uzskatīts, jo savulaik bijis Latvijas Nacionālā teātra komunistiskās partijas šūniņas sekretārs. Viņš gan uzsvēra, ka četru mēnešu laikā panācis tās likvidāciju. Viņš neslēpa, ka uz teātri «kuratori» nākuši nepārtraukti, un nevarot noliegt, ka bijušas sarunas. Nekādus dokumentus gan viņš neesot parakstījis. Trešdien viņš došoties noskaidrot, kas tieši minēts centra datos. Ja noskaidrošoties, ka runa nav par sekretāra amatu, aktieris gatavs tiesāties.
Savukārt no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra sniegtajiem atzinumiem izriet, ka pieciem deputātu kandidātiem nav tiesību kandidēt Saeimas vēlēšanās, un CVK būs jāizskata jautājums par viņu svītrošanu. Uz PCTVL deputātu kandidātiem Oļegu Posadkovu un Sergeju Špaku, Ražots Latvijā kandidātu Sergeju Simčaku un Kristīgi demokrātiskās savienības kandidātu Andri Grīnu attiecas likuma ierobežojumi par to, ka Saeimā nevar ievēlēt personas, kuras ir sodītas par tīšu noziedzīgu nodarījumu, ja persona nav reabilitēta vai sodāmība dzēsta vai noņemta. Savukārt uz Ražots Latvijā deputātu kandidātu Zigfrīdu Laicānu attiecas ierobežojumi par psihisko veselības stāvokli.