Pagājusi jau nedēļa kopš militārā apvērsuma Rietumāfrikas valstī Mali. Pagaidām grūti prognozēt, ar ko tas viss beigsies, jo nemierniekus neatbalsta ne starptautiskā sabiedrība, ne Mali iedzīvotāju vairākums, turklāt gāztajam prezidentam Amadū Timani Turē joprojām ir lojāla arī liela daļa armijas. Taču, pat neskatoties uz to, ka rebels (un Āfrikā tas nebūt nenozīmē «dumpinieki», kā pieņemts uzskatīt mūspusē, ar šo vārdu turieniešu leksikā apzīmē bruņotus noziedzniekus), iespējams, arī varētu nenoturēties pie varas, haosa sēkla valstī, kuru tikai pirms dažiem mēnešiem apceļoju, būs iesēta uz ilgu laiku.
Diemžēl to, ka kaut kas tāds varētu notikt, bija iespējams prognozēt jau brīdī, kad bandītu grupējumi sagrāba varu Lībijā un zvērīgi noslepkavoja valsts vadītāju Muammaru Kadāfi. Mali un citām Rietumāfrikas valstīm tas bija milzīgs trieciens, jo pulkveža naudas ietekme tajās bija ievērojama - par to būvēja ceļus, skolas, viesnīcas, dzīvojamās mājas, slimnīcas, maksāja stipendijas studentiem, tāpat daudzi iedzīvotāji uz pēc reģiona standartiem ļoti pārtikušo Lībiju devās peļņā. Vienā brīdī tas viss beidzās, turklāt Lībijas bandītu zvērības sakrita ar laiku, kad valsts ziemeļos spiedienu cīņā par neatkarību pastiprināja tuaregi (uzskatīt, ka rietumu un ziemeļu Āfrikā mītošā, bet bez savas valsts esošā tuaregu tauta bija lojāla Kadāfi, ir vienkāršoti, drīzāk tā cīnījās nevis par pulkvedi, bet pret viņa opozīcijā esošajiem revolucionāru masku nēsājošajiem bandītiem).
Tuaregu aktivitātes smagi skāra Mali ekonomiku, jo viena no tūristiem pievilcīgākajām Rietumāfrikas zemēm vienā mirklī tika iekļauta bīstamo valstu sarakstos. Prezidents Turē nespēja (vai tikpat labi varbūt arī negribēja) dot cienīgu pretsparu tuaregiem, un tieši to par iemeslu apvērsumam minēja tā vadītājs, gados jaunais kapteinis Amadū Sanogo.
Taču vienlaikus nav izslēgts, ka tuaregi ir tikai iegansts. Mali ir zeme, kuras dzīlēs slēpjas vienas no lielākajām zelta rezervēm pasaulē. Sanogo nesenā pagātnē ir izgājis militārās apmācības ASV, un īstenībā neviens nezina, kas viņš patiesībā tāds ir. Turklāt prātā jāpatur, ka gandrīz visi Āfrikas militārie konflikti ir nevis kaut kādas «moru cīņas», bet no ārpuses kontrolētas operācijas, kurās viena puse saņem finansiālu atbalstu no rietumiem un pēc kara dāsni atdara ar savas valsts bagātīgajiem resursiem.
Šobrīd gan neizskatās, ka Sanogo vismaz atklāti šādu atbalstu baudītu, un, iespējams, viņš tiešām tikai vēlas vienreiz par visām reizēm tikt galā ar tuaregiem. Taču šis apvērsums jebkurā gadījumā nozīmēs ilgstošu pilsoņu karu, kurā nu ierauti ne tikai tuksnešainie ziemeļi, bet arī mūsdienīgie dienvidi ar galvaspilsētu, metropoli Bamako. Un tas diemžēl radīs jaunas bēgļu plūsmas uz Eiropu, jo nu izpostīta vēl viena no rietumu un ziemeļu Āfrikas sakārtotākajām valstīm.