Kas jūsu dzīvesveidā ir visveselīgākais?
Pusgadu nepīpēju. Divus ar pusi gadus nelietoju alkoholu. Ja pirms trim gadiem kāds man būtu teicis, ka tā būs, smietos. Ar pīpēšanu gāja pavisam grūti. Tā kā man visu mūžu ir problēmas ar lieko svaru, tad pīpēšana palīdzēja to uzturēt normā. Kā gribējās ēst, tā uzpīpēju. Labs paziņa aizrādīja, ka ar pīpēšanu kontrolēt svaru nav prāta darbs. Ieklausījos un pīpēšanu atmetu. Protams, svars uzreiz pieauga par 9 kg. Bet, tiklīdz organisms pārdzīvoja nikotīna trūkuma stresu, ēšanas paradumi vairs nebija tik negausīgi, un kilogrami klāt nenāk. Tagad nesaprātīgi ēdu tikai tad, kad nervozēju.
Atmetāt stingrā rakstura dēļ vai tomēr lietojāt kādus palīglīdzekļus?
Nolēmu un izdarīju, palīglīdzekļus nelietoju. Sākumā pīpēt gribējās dikti. Reiz, kad lavījos ārā no mājās, dēls Dāvis aizdomu pilns jautāja - kur tu ej? «Nesu atkritumu spaini.» - «Pīpēsi?» - «Nē!» Bet, tiklīdz izeju ārā, tā cuki, cuki [rāda, kā velk dūmu]. Dāvis vienās apakšbiksēs izskrēja ārā: «Ko tu dari? Es tev atļāvu pīpēt? Melnas plaušas būs!» Pamācīja, ka vajag atmest pamazām, ja grūti uzreiz to lietu pārtraukt. Bērni ir gudri.
Kāpēc alkoholam sakāt nē?
Alkohols nav nekāda sliktā lieta, ja lieto samērīgās devās. Man dzīvē bija diezgan sarežģīts posms, kad šajā lietā bija liela grēkošana. Sapratu, ka tā turpināt negribu. Tagad ar stresu tieku galā bez pīpēšanas un dzeršanas.
Kā ar rīta rosmi?
Agrāk skrēju, bet tagad peldu. Taču tieši šis gads ir bijis mazkustīgs darba pārpilnības dēļ. Pašreiz staigāšana, bērnu pavadīšana uz skolu ir vienīgais mans veselīgais dzīvesveids. Ceļu, kas no Doma skolas ved pāri Vanšu tiltam līdz Dailes teātrim, mēroju kājām. Bet peldēšana man tik tiešām patīk. Ja to daru, tad kārtīgi. Peldu visas 45 minūtes, nevis plunčājos. Izpeldu stresu un citas negatīvās emocijas. Aktiera profesijā bieži jārāda emocijas, kuru tevī nemaz tajā dienā nav. Ūdens man palīdz sakārtoties un uzlādēties.
Kā jūsu veselība sadzīvo ar vēlo vakaru režīmu, ko diktē skatuve?
Pērn pavasarī darba bija pārpārēm, un pirmo reizi fiziski un psiholoģiski jutos draņķīgi. Tāpēc desmit gadu laikā pirmo reizi aizgāju pie ārsta un veicu visas analīzes. Ģimenes ārste teica, ka imūnsistēma ir nodrillēta, biju neizgulējis gripu. Sevi ir jāpasaudzē un, kad vajag, jāpaārstējas. Lai veselību turētu normā, man palīdz labās dvēseles. Viņas saka tikai labu un man vēl labu. Un pašsajūta uzlabojas. Tās ir sievietes, protams. Viņas mani vienmēr piebaksta un uzmana. Man ir bijuši sarežģījumi ar sievietēm, bet mani ir izglābušas tikai sievietes.
Kad esmu vēlu mājās, atliek nepieskarties ledusskapim, tad viss ir kārtībā arī ar ēšanas režīmu. Ēšanā ievēroju elementāru disciplīnu - ēdu vienu un to pašu. Vēl esmu pārliecināts, ja 12 vai 14 stundas varu ieturēt pauzi neēdot, tad tā nav nekāda problēma.
Nu jau satumst ātrāk, vai tas neietekmē jūsu labsajūtu?
Ietekmē. Teātrī visas mēģinājuma telpas ir bez logiem, un rudens tumšajos un ziemas drēgnajos periodos, kamēr nav uzkritis sniegs, mācas virsū depresija. Ārā tieku tikai tik daudz, cik mēģinājuma starpbrīžos. Tā tas ir šajā profesijā, ar to jāsadzīvo. Skatuve to ziemas periodā atsver.
Par ko sāp sirds?
Par to, ka, kļūstot vecākam, apzinos - vairāk vajag svaigu gaisu, jūru, laukus. Rīgā intensīvi esmu dzīvojis 40 gadus, bet Rīgu tā īsti nekad neesmu mīlējis, sirds pieder laukiem. Protu visus lauku darbus, izņemot govs slaukšanu. Pie Murjāņiem man ir mazs īpašums, jau ir ievilkta elektrība, ūdens, jādomā par ābeļu stādīšanu. Tur ir liels klusums. Divas dienas tur šķiet kā nedēļu ilga atpūta pie teātra ritma. Tur ir mežs, var sēnes, ogas salasīt.. Var ieraudzīt stārķus, stirnas. To visu var ieraudzīt arī bērni. Mans hobijs ir darbošanās kopā ar bērniem. Kaut vai bumbu ķert.
Vai, raugoties nākotnē, jūs nepārņem uztraukums?
Nekad īpaši neesmu kritis izmisumā. 90.gadu sākums Latvijā bija vēl kritiskāks. Tagad vairāk uztraucos par tiem cilvēkiem, kuri nav pieraduši pie šādas situācijas. Man dzīvē ir laimējies, nevienā brīdī nevaru teikt, ka gājis ļoti grūti. Man ir darbs, un, ja nebūs, atradīšu iespējas, kā nopelnīt. Dzīve ir pietiekami daudz devusi, lai būtu apmierināts.