Jā, likums par izlīdzināšanas modeli joprojām ir dienaskārtībā - pēdējais lēmums paredz to nodot Finanšu ministrijas (FM) atbildībā. Zināmā mērā tā ir labā ziņa, jo, ja šis darbs būtu palicis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rokās, tad... Redziet, šo modeli nav iespējams uztaisīt tā, lai visi būtu apmierināti. Savukārt, ja Latvijas Pašvaldību savienība saglabā savu līdzšinējo darbības filozofiju, atliek kādai no grupām būt «pret», lai visa savienība būtu «pret». Kurš VARAM ministrs gribētu nonākt šādā konfrontācijā? Savukārt FM ir, ja tā var teikt, pieradusi pie sava «sliktā zēna» statusa, tai šajā ziņā ir vieglāk (smejas).
Tātad nākamgad FM liek priekšā savus priekšlikumus; pilsētām vai jūsu pārstāvētajai partijai, vai jūsu vadītajai komisijai būs kādas vēlmes?
Ir tā, ka ar VARAM par šiem jautājumiem ir diskutēts divarpus gadu garumā un visu iesaistīto pušu vēlmes ir labi zināmas. Tur jau nekādu noslēpumu nav. Protams, būs tikšanās, bet nekāda Amerika te nav jāizgudro. VARAM piedāvātais ceļš - piecos etapos -, iespējams, bija pārāk sarežģīts, tas būtu jāvienkāršo.
Ko jūs sakāt par 2015. gada budžeta projektu, vērtējot no pašvaldību viedokļa?
Ja runājam tieši par 2015. gada budžeta projektu, paradokss ir tāds, ka FM ir nostrādājusi salīdzinoši profesionāli. Attiecīgi šogad nebūs visādas kartīšu cilāšanas un buntošanās no pašvaldību puses. Šobrīd liekas, ka vienīgās neapmierinātās ir Pierīgas pašvaldības, kas bija cerējušas uz kaut ko vairāk. Savukārt ieguvējas ir pilsētas, jo nedaudz - kaut par vienu procentu - ir izdevies pamainīt, manuprāt, netaisnīgo līdzekļu sadalījumu. Respektīvi, atgādināšu, ka savulaik tika noteikta politiski motivēta līdzekļu sadales proporcija - 47% pilsētām, 53% novadiem. Tagad pilsētām būs 48 procenti, par ko, kā jau minēju, Pierīgas pašvaldības droši vien nav priecīgas. Starp citu, Rīgai tiks par 20 miljoniem eiro vairāk...
Tomēr jebkurā gadījumā mana prognoze ir, ka pašvaldības neiebildīs, jo tās arī saprot, ka jāpalielina finansējums aizsardzībai, ka valstij kopumā ir ļoti nopietnas prioritātes. Turklāt FM rīkojās pareizi, parādot alternatīvos variantus. Piemēram, ka pašvaldību daļa iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdalē ir nevis 80%, bet 82, kaut 83%, bet tad savukārt valsts no savas puses samazinātu subsīdijas, un tad visām tām pašvaldībām, kas šobrīd ir zem vidējā līmeņa, aina parādījās sliktāka. Tātad ir panākts kompromiss. Jo te arī jāņem vērā, ka, palielinot par procentu pilsētu daļu, samazinās subsīdiju apjoms tām pilsētām, kas ir, kā saka, zem ūdens.
Tātad labā ziņa ir tā, ka 2015. gada budžets pašvaldībām ir puslīdz pieņemams, tomēr tas nemaina lietas būtību - jauna izlīdzināšanas modeļa nav.
Tas gan. Ja mēs paskatāmies triju gadu griezumā, var redzēt, ka valdība 2016., 2017. gadā ir ielikusi pilnīgi nereālas lietas. Vienkārši sakot, lielās vēlmes ir atbīdītas uz mazliet vēlāku laiku, bet tas nav reāli - tad Latvijas izaugsmes tempam būtu jāsasniedz 10% līmenis gadā. Nu, gaidīsim nākamo gadu, jo mums ir neoficiāla vienošanās ar FM, ka nākamgad tiek izstrādāti jau pieminētie noteikumi par finanšu izlīdzināšanu, kas ir nepieciešami kaut vai tāpēc, ka pašvaldībām savas finanses ir nepieciešams plānot nevis viena gada budžeta perspektīvā, bet ilgtermiņā.
Esam sākuši dzīvot jaunajā Eiropas Savienības (ES) plānošanas periodā, lai gan, cik saprotu no ekonomikas ministres teiktā, esam aizkavējušies ar nepieciešamo regulējumu pieņemšanu...
Esam aizkavējušies, bet tā šoreiz nav īsti Latvijas vaina - darbības programma nesen ir apstiprināta, un mēs šajā aspektā esam trešā dalībvalsts. Tas ir, esam citiem pat priekšā. Bet, nujā, tagad sāksies darbs pie MK noteikumu izstrādes, lielai daļai programmu termiņš ir noteikts 2015. gada 1. marts, un tad būs jāvērtē, cik kurš būs gatavs. Ja runā par pašvaldībām, gandrīz vai jāsaka, ka šī puse ir - ja runā par tiem līdzekļiem, kas iet «caur» VARAM, - visgatavākā. Lielā mērā tas ir tāpēc, ka pašvaldības laikus tika sadalītas, ja tā var teikt, trīs grupās - lielās pilsētas, tad ir šī 21 attīstības centra programma un kā kompromiss 37 miljoni eiro pārējām pašvaldībām.
Neliela problēma ir tā, ka - jo tā izlobēja Eiropas pilsētas - mūsu lielajām pilsētām būtu pašām jālemj par šīs naudas sadalīšanu, te ir mazliet cita struktūra...
Un kur tad problēma?
Ir tā, ka... te vairs nav jēgas meklēt, kā mēdz teikt, vainīgo, bet savulaik Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) lielajām pilsētām paredzētajos 230 miljonos eiro «ielika» 66 miljonus valsts kompetences centru arodizglītībā izveidei. Jāpiezīmē, ka daļa no šiem centriem jau ir izveidota, attiecīgi puse no šīs naudas būs Rīgas tehnikumiem. Neviens jau neapšauba šo projektu nepieciešamību, pilsētas arī negrasās šo naudu atņemt IZM, bet šis izlietojuma mērķis tā īsti neatbilst pilsētu pašu vajadzībām. Tāpēc pilsētas lūgs šo IZM mērķiem novirzīto summu kompensēt. Domāju, ka jaunnedēļ (intervija notika 4. decembrī - M. Z.) lielo pilsētu mēri nāks ar kopīgu aicinājumu koalīcijai par šo jautājumu.
Kā jūs to iedomājaties?
Ir tā, ka atbilstoši jaunajai kārtībai jau 2017. gadā - lai gan plānošanas periods, kā smejies, knapi iesācies - notiks izvērtēšanas un kontroles process un, iespējams, ES līdzekļu pārdale. Un tad nu pilsētas vēlētos saņemt no politiķiem apsolījumu, ka šajā pārskatīšanas procesā minētās summas tiek atdotas. Vēlreiz atkārtoju, ka šajā situācijā neviens nav speciāli vainīgs - tad, kad IZM tā «ielika» šo naudu, bija plāns, ka arodizglītība vispār tiek atdota pašvaldību ziņā, tad tas būtu pavisam cits stāsts. Tad koncepts tika mainīts.
Te nu esam nonākuši līdz tēmai, cik koordinēti ES naudu apgūst pašvaldības un nozaru ministrijas. Noteikti atceraties tos stāstus par iepriekšējo plānošanas periodu, kad pašvaldība noasfaltē ielu, tad asfalts tiek uzlauzts, jo, redz, ministrija izdomājusi mainīt ūdensapgādes sistēmu...
Ja runājam par infrastruktūru, ir cerība, ka muļķību vairāk nebūs, jo pilsētas pašas savās stratēģijās noteiks, ko tās vēlas īstenot. Tā ir labā ziņa. Bet, protams, resori, ar to saprotot ministrijas, ir saglabājuši arī savus naudas «grozus». Tie ir mazāki, bet ir. Piemēram, vides jautājumos, kas saistīti ar izmešu samazināšanu, lai gan tikpat labi varētu teikt, ka katlumājas arī atrodas pašvaldību teritorijā, tāpēc arī šai programmai būtu jābūt pašvaldību, nevis Ekonomikas ministrijas (EM) ziņā. Bet nu labi...
Zināma jauna nianse ir un būs tā, ka šajos infrastruktūras projektos pašvaldībām būs vairāk jārēķinās ar Briseles nosacījumiem. Tā vienkārši izsakoties, nevarēs vairs kā ieguldījumus infrastruktūrā definēt ieguldījumus iekšpagalmos, kultūras namos vai pagastmājās. Tagad uzsvars ir uz infrastruktūru kā atbalstu uzņēmējdarbībai.
Ko tas nozīmē?
Piemēram, degradēto teritoriju atdzīvināšana. Kā panākums jāmin, ka mums ir izdevies panākt samērā elastīgu jēdziena «degradēta teritorija» lietojumu. Jo, atklāti sakot, tādu teritoriju, kur ir tikai krāsmatas, drupas, nemaz tik daudz nav. Turklāt jāņem vērā, ka dažkārt investoram izdevīgāk ir veidot savu ražotni, kā saka, klajā laukā, nevis mēģināt piemērot savām vajadzībām kaut kādus vecus cehus vai darbnīcas. Īsi sakot, pašvaldībai būs tiesības lietot ES naudu, piemēram, pievedceļu izveidei teritorijai, kur investors grib strādāt.
Tiktāl izklausās gluži labi, tomēr droši vien ir jautājumi, kas tik braši nerisinās?
Tad mēs nonākam līdz jautājumiem, ar kuriem vispār nodarbojas mūsu Ilgtspējīgas attīstības komisija. Jo, piekrītu, ja mēs paskatāmies uz lielo bildi, ir jomas, kurās diemžēl neizskatās, ka ES fondi atrisinās nepieciešamos jautājumus. Redziet, visi ir dzirdējuši vārdu savienojumu «ekonomiskais uzrāviens», kas nozīmē arī darbvietas. It kā skaidrs, ka runai vajadzētu būt par labi apmaksātām darbvietām ar augstu produktivitāti. Pretējā gadījumā mēs tikpat labi varētu likvidēt visus e-automātus sabiedriskajā transportā Rīgā un iegūst pārsimt darbvietu (kasieriem). Savukārt darbvietas ar augstu produktivitāti nevar rasties bez inovācijām, un te, atļaušos teikt, Latvijas gatavības pakāpe ir zema. Nu nav šī savienojuma starp zinātni un uzņēmējiem! Droši vien problēmas ir, kā saka, abos galos. Piemēram, mums ir t. s. kompetences centri, no kuriem viens līdz trīs ir tādi, kurus visiem rāda. Un ir tādi, kuri vienkārši tiek izmantoti kā veids izdevumu algām samazināšanai. Tas notiek arī uzņēmēju pusē. Tajā pašā laikā, pieļauju, ir zinātnieki, kuriem tā īsti nav ko darīt. Notiek kaut kāda apsūdzoša pirksta rādīšana vienam otra virzienā... Lai man piedod, tomēr manā skatījumā vispār ir tikai divas jomas, kas kaut kā ķepurojas un iet uz priekšu. Pirmā ir tā, kas ir ap kokapstrādi, Latvijas finieri, un otrā - tā, kas ap ķīmiju (Grindeks, Ivars Kalviņš u. c.). Pārējais - bērnu autiņos. Institūciju skaits ir milzīgs, augstskolu beidzēju skaits - prāvs, jaunie zinātnieki braucot prom, tajā pašā laikā uzņēmēji raud... Atgriežoties pie ES finansējuma, arī jaunajā periodā tur ir diezgan prāvas summas t. s. cilvēkresursiem (infrastruktūrai šajā periodā mazāk). Un, ja neko nemainīs, tad šo naudu vienkārši iztērēs algām, piešpricēm, status quo uzturēšanai. Bēdu stāsts. Es tā emocionāli to visu aprakstu, bet, ja mēs gribam nopietni runāt par Latvijas ekonomikas attīstību, šie ir ārkārtīgi būtiski mezglu punkti. Starp citu, šai tēmai bija veltīta komisijas pēdējā sēde.
Neviens jau šo aprakstu neapstrīd, jautājums - ko darīt, no kura gala?
Es nekad neesmu atbalstījis kaut kādas jaunas funkcijas vai institūcijas valsts pārvaldes pusē, bet šis nu ir tas gadījumus, kad, manuprāt, ir nepieciešams īpašs, kā dažkārt saka, krīzes ministrs ar ļoti gudru komandu. Jo izskatās, ka sazobes starp IZM un EM joprojām nav...
Ir, protams, arī mazāki negludumi.
Piemēram?
Kaut vai ēku siltināšana. Pirmkārt, jaunajā plānošanas periodā pašas ES naudas, t. s. grantu, šim mērķim ir mazāk. Otrkārt, bankas negrib dot kredītus, vēlas apdrošināšanu, savukārt valsts savulaik pateica apmēram tā: nu, ja jūs nedodat, mēs paši finansēsim. Izmantojot Altum vai vēl kaut kā... Īsi sakot, turpinās stīvēšanās, un es pat nezinu, kāds risinājums tiks atrasts.
Vēlreiz atgriežamies pie tēmas «ministrija - pašvaldības». Raugi, IZM nu izstrādās jaunu pedagogu atalgojuma modeli. Tas viss ir pareizi, tikai jautājums, vai kāds no ministrijas prasa arī pašvaldību viedokli šīs reformas aspektā?
Ar lielajām pilsētām jau runā, bet... Atkal jāsaka tā: lai šai runāšanai būtu jēga, ir jāsagrupē, ar ko, par ko runā. Nu kā tu runāsi par skolu tīkla optimizāciju ar tiem, kuriem tā skoliņa ir dzīvības un nāves jautājums - līdz brīdim, kad vairs nav skolēnu... Mums jau ir divas trīs vidusskolas, kurās skolotāju ir vairāk nekā bērnu. Vai Seile (Mārīte Seile, izglītības un zinātnes ministre - M. Z.) te spēs ko izdarīt? Nezinu. Es un zaļie zemnieki kopumā jau atbalstām premjeres uzstādījumu: nauda būs rezervēta, tomēr izdariet mājas darbu, izstrādājiet šo jauno atalgojuma modeli. Kas tajā modelī būs - pilnīga mistika. Ir sajūta, ka ikviens jaunajā modelī redz savas vēlmes. Maziņās skolas iedomājas, ka neatkarīgi no skolēnu skaita būs lielas algas, un zināms pamats šādam viedoklim ir - tā kā nauda ne no kā nerodas, ministrija tā kā paņem nost lielajām skolām. Attiecīgi lielās skolas ir ārkārtīgi satrauktas, savukārt ministrija saka: gan jau mēs kaut kā jums to kompensēsim... Neviens neko īsti nesaprot. Sliktākais scenārijs būtu tāds, ka visi aizver acis un par skolu tīklu nerunā, jo tā, redz, ir pašvaldību lieta, lai pašvaldības pašas taisa ciet. Un to papildu naudu iedod lielajām skolām, lai tās pārāk nebļauj. Bet rezultātā īsti nekas netiek izdarīts. Nav jau problēma pedagogu arodbiedrības prasība atalgojumu saistīt ar 40 stundu darba nedēļu, tomēr tā arī nekur nav, ka atalgojums ir pilnīgi nesaistīts ar izglītojamo skolēnu skaitu.
Tas viss kaut kā... Ministrei droši vien ir labi nodomi, bet nevarētu teikt, ka viņa būtu skaidri runājusi par šīm lietām. Drīzāk otrādi - dažās pēdējās intervijās redzams, ka viņa sāk laipot, sakot, ka nevienam sliktāk nebūs utt.
Vēl jautājums kā attiecīgās komisijas vadītājam. Priekšvēlēšanu laikā bija runa par to, ka savus attīstības plānus vajag ne tikai Latgalei, bet arī Vidzemei, Kurzemei, Zemgalei...
Man gan liekas, ka tā bija priekšvēlēšanu retorika, kas vairs nav aktuāla. Jo, ja nav runas par papildu naudu, ko tas dotu? Nezinu, iespējams, ir jādomā par kaut kādiem papildu mehānismiem vispār novados, lai cilvēkus noturētu, - bezmaksas mājokļi speciālistu piesaistei, kaut kādi atalgojuma koeficienti. Tas, ka iedeva papildu naudu Latgalei, ir labi - daudzviet vismaz vizuāli aina ir pievilcīgāka. Tajā pašā laikā - vai šī īpašā atbalsta programma ir devusi ekonomisku impulsu? Diez vai. Cilvēki turpina braukt prom no Rēzeknes, Daugavpils, par mazākām pašvaldībām nemaz nerunājot. Jo vēl nav pārrauts apburtais loks - cilvēki brauc prom no novada X, jo nav darba, savukārt uzņēmēji nerada darbvietas, jo novadā X sarūk patēriņš utt. Atgriežoties pie jautājuma, man liekas, ka pareizāk būtu nesaskaldīt bildi. Apmēram nākamā gada jūnijā valdība sniegs atskaiti par to, kā pildās Nacionālais attīstības plāns (NAP), un mūsu komisijas Saeimā galvenais uzdevums ir līdz tam izveidot pilnvērtīgu atskaites sistēmu, savākt ļoti plašu informāciju, lai šo atskaiti vērtētu un vajadzības gadījumā piedāvātu priekšlikumus. Atgādināšu arī, ka NAP ir līdz 2020. gadam, attiecīgi, iespējams, kaut kad nākamā gada beigās analizēsim arī ilgtspējīgās attīstības stratēģiju, kas ir līdz 2030. gadam, tomēr jebkurā gadījumā tas ir process, nevis revolūciju taisīšana.