Tas ir liels gods Latvijai, tāds pasaules mēroga mūziķis! Šis nav garš, bet ļoti patīkams laiks, tikai viena nedēļa, bet tā paliks manā atmiņā uz visu dzīvi,» pasaulslavenais diriģents Mariss Jansons teica preses konferencē pēc Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra 90. jubilejas sezonas atklāšanas koncerta mēģinājuma. Šovakar Lielajā ģildē Mariss Jansons diriģēs Hektora Berlioza Fantastisko simfoniju un muzicēs kopā ar Raimondu Paulu, atskaņojot Džordža Gēršvina Rapsodiju blūza stilā un R. Paula mūziku. Biļešu jau sen vairs nav, taču ar LNSO fonda un orķestra patroneses Valsts prezidenta kundzes Ivetas Vējones gādību vairāk nekā 600 mūzikas skolu audzēkņiem dota iespēja vērot divus koncerta ģenerālmēģinājumus. Koncerta tiešraidi šovakar piedāvā LR3 programma Klasika, plkst. 21 to rādīs LTV1.
Brīdī, kad uz skatuves parādījās abi Maestro, jaunie klausītāji zālē viņus sveica ar klasiskās mūzikas koncertiem neikdienišķi impulsīvām, skaļām gavilēm. «Kad vēl biju pavisam maziņš, pirmais, kas man stāstīja par Raimondu Paulu, bija mans paps. Es dievinu viņa mūziku! Es nepārspīlēju, šī mūzika tiešām ir ģeniāla. Šajās dienās, kad tik daudz dzirdam popmūziku - un visu vienādu -, kādreiz ir tik garlaicīgi. Bet te cilvēks raksta kaut ko tādu, kas tiešām nāk no sirds un aizskar jūsu dvēseli. Galvenais - tur ir melodija. Daudzi komponisti modernajos laikos grib izlikties, ka raksta ļoti sevišķu mūziku, un to izmanto kā aizsegu tam, ka nevar uzrakstīt labu melodiju. Tas ir liels talants,» priecājās M. Jansons. Ilgi lolots sapnis piepildās arī orķestrim, kura iepriekšējā tikšanās ar Marisu Jansonu notika 2005. gada septembrī Johana Štrausa mūzikas programmā.
«Šī mums ir lieliska skola. Viņš ar savu grandiozo pieredzi uzreiz atšķir detaļas, kuras koncertā izdosies, kas ir jāizdara un kas šobrīd varbūt nav iespējams. Viņš redz orķestra robežas un strādā apbrīnojami mērķtiecīgi un kompakti. Beidzot spēlējam gandrīz pilnā sastāvā, un tas daudz ko maina skaņā. Ir īsti simfonisks skaņas ķermenis! Skaidrs, ka ikviens sēž uz krēsla maliņas. Orķestrim ir arī jāprot sevi taupīt, bet šajā nedēļā gan neviens netaupījās,» atklāja LNSO koncertmeistars vijolnieks Georgijs Sarkisjans. «Adrenalīns mēģinājumos lija pāri malām, jo tādi notikumi mums diemžēl ir reti. Par Marisu Jansonu var teikt, ka viss ģeniālais ir vienkāršs. Viņš visu pasaka vienkārši un ir ārkārtīgi taktisks. Paula un Jansona satikšanās ir kultūrvēsturiska. Tā apliecina mērogu, kādā latvieši spēj darboties mākslā. Šis ir leģendārs gadījums, par kuru runās - «kā toreiz tālajā 2016. gadā»,» uzskata klarnetists Mārcis Kūlis.