Baltkrievijas amatpersonas ar prezidentu Aleksandru Lukašenko priekšgalā pēdējā laikā atļāvušās veltīt Krievijai neparasti asus izteikumus. Minska žēlojas, ka ekonomikas krīzes laikā Kremlis ignorē «mazā brāļa» intereses un nevēlas palīdzēt baltkrieviem izķepuroties no krīzes. A.Lukašenko devis mājienus, ka varētu attīstīt labāku sadarbību ar Eiropas Savienību, kas Baltkrieviju uzaicināja piedalīties Austrumu partnerības projektā. Krievija uz šo projektu reaģēja ar neslēptu nepatiku, jo raizējas par ES nostiprināšanos Maskavas ietekmes zonā.
Tirdzniecība samazinās
Gadiem ilgi lolotais Krievijas un Baltkrievijas savienības projekts tikmēr nonācis strupceļā. «Prezidenti pieņem lēmumus, bet Krievijas valdība tos izgāž,» žēlojas A.Lukašenko, kurš līdz šim neatļāvās atklāti kritizēt V.Putinu. Baltkrievijas prezidents apsūdzējis «brālīgo» Krieviju protekcionismā, jo baltkrievu precēm tiek ierobežota pieeja Krievijas tirgum. «Ja mēs sākam bloķēt viens otru un Krievija nelaiž mūs savā tirgū, kam gan vajadzīgs tā sauktais integrācijas process?» prāto A.Lukašenko.
Minska ir saniknota par Krievijas nodomu ierobežot Baltkrievijā ražoto traktoru iepirkšanu. Krievija nolēmusi atbalstīt savus uzņēmumus, bet Minska pieprasa, lai baltkrievu uzņēmumiem būtu vienādi spēles noteikumi. Abu valstu domstarpības izraisījušas strauju divpusējās tirdzniecības kritumu. Pērn tās apjoms bija vairāk nekā 34 miljardi dolāru un Baltkrievijas preču eksports uz Krieviju pārsniedza 10 miljardus dolāru, bet šāgada pirmajā ceturksnī baltkrievu preču eksports uz lielo kaimiņvalsti krities par 42%. Baltkrievijas eksporta plūsmas apsīkums izraisījis valūtas trūkumu un spiež devalvēt Baltkrievijas rubli.
Lukašenko manevri
«Baltkrievijai vajadzīga Krievijas palīdzība lēto energoresursu un kredītu veidā,» laikrakstam Vremja novostei stāsta baltkrievu analītiķis Jaroslavs Romančuks. Krievija jau gadiem ilgi faktiski subsidē Baltkrievijas rūpniecību, piegādājot lētu naftu un gāzi. Taču nesen V.Putins paziņoja, ka Krievija vairs negrasās subsidēt kaimiņvalstis, kurām par energoresursiem nāksies maksāt pasaules tirgus cenu. Līdz šim Baltkrievijai piegādātās gāzes cena bija 150 dolāru par 1000 kubikmetriem, bet no 1.jūlija Krievija prasīs jau 200 dolāru, ziņo Interfax.
A.Lukašenko pēdējā laikā mēģina uzmanīgi balansēt starp Krieviju un ES, cenšoties gūt maksimālu labumu no abiem partneriem. Viņš atklāti paziņojis, ka no Austrumu partnerības projekta Baltkrievija sagaida galvenokārt finansiālu palīdzību infrastruktūras uzlabošanai, bet uz demokrātiskām reformām Eiropa var nemaz necerēt. Sava cena ir arī sadarbībai ar Krieviju. Baltkrievijas prezidentam lielākās galvassāpes sagādā Maskavas prasība par Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarības atzīšanu. Minska vilcinās spert šo soli, jo tas varētu nokaitināt ES. «Minska liek saprast, ka jautājumam par Suhumi un Chinvali atzīšanu ir sava cena,» sarunā ar Vremja novostei secina baltkrievu politologs Aleksandrs Klaskovskis.