S. Lavrovs uzsvēra, ka ASV sagādātajās liecībās «nav nekā īpaša», proti, «nav ģeogrāfisko koordinātu, nav vārdu, nav pierādījumu, ka analīzes veikuši profesionāļi», citēja ziņu aģentūra AP. Detalizētākas ziņas Vašingtona noklusējot, saucot to par klasificētu informāciju.
Maskava apgalvo, ka secinājumus par ķīmisko ieroču uzbrukumu varēs izdarīt tikai pēc tam, kad ANO inspektori pabeigs savākto paraugu analīzi. Tas varētu prasīt aptuveni trīs nedēļas.
Reaģējot uz ziņām par ķīmisko ieroču uzbrukumu, rietumvalstis apsver iespējamu militāru ofensīvu pret B. el Asada režīmu. ASV prezidents Baraks Obama nedēļas nogalē nolēma uz laiku atlikt iespējamu uzbrukumu un nodot operācijas plānu Kongresa balsojumam.
Kongress pēc vasaras brīvdienām sanāks 9. septembrī, taču B. Obama izmanto šo laiku, lai vairotu politiķu un sabiedrības locekļu atbalstu militārai ofensīvai Sīrijā. Sabiedriskās domas aptaujas rezultāti rāda, ka tikai 50% amerikāņu atbalsta militāru iejaukšanos.
Uzbrukumu atbalstījusi arī Francija, taču Parīze nav gatava rīkoties viena, tādēļ solījusi gaidīt ASV Kongresa balsojuma rezultātus.
Sīrijas valdība noliedz, ka pavērsusi ķīmiskos ieročus pret savu tautu, un uzbrukumā vaino «teroristus», tā apzīmējot režīma oponentus.
Intervijā raidsabiedrībai BBC Sīrijas ārlietu ministra vietnieks Faizals Mekdads brīdināja, ka ASV militārā operācija Sīrijā veicinātu teroristu organizācijas Al Qaeda un tai pietuvināto grupējumu varenību. Jebkura iejaukšanās «vairotu naidu pret amerikāņiem» un izjauktu stabilitāti Tuvo Austrumu reģionā.